Švarcs Mihails Jākovlevičs (1903, Minska ― 18.08.1938, Gandesa, Spānija) ― komjaunatnes organizācijas vadītājs Rīgā, Spānijas kara dalībnieks.
Dzimis pārtikušā tirgotāja Jankela-Meiera un Feigas Švarcu ģimenē, kuriem bija trīs bērni.
Minskā sāka apmeklēt skolu, bet Pirmais pasaules karš pārtrauca mācības. Ģimene evakuējās uz Maskavu.
1919. gadā pabeidza vidusskolu (ģimnāziju).
Kopā ar ģimnāzistu grupu piedalījās skolas literārajos pulciņos.
1921. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Daugavpili. 1922. gadā kopā ar māsu aizbrauca uz Čehoslovākiju, kur iestājās Prāgas Politehniskajā universitātē. Aktīvi piedalījās revolucionāro pulciņu darbā. 1926. gadā iestājās Čehoslovākijas Komunistiskajā jaunatnes savienībā un veica propagandas darbu čehu jaunatnes vidū.
Čehoslovākijā iepazinās ar savu topošo sievu ― Elenu Gdaļjevnu (Grigorjevnu) Hidekeli, un 1929. gadā viņiem piedzima meita Jevgeņija.

Absolvējis institūtu, atgriezās Latvijā, kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas biedru. Divreiz par revolucionāro propagandu tika arestēts. Pēc 1934. gada 15. maija bija spiests emigrēt uz Čehoslovākiju, kur publicējās partijas presē ar pseudonīmu „Hermans“.
1936. gada decembrī kopā ar pirmajiem čehu brīvprātīgajiem nokļuva Spānijā. Pusotru mēnesi atradās Interbrigāžu kadru pārvaldes rīcībā Albasete ar vārdu Egons Šmits. 1937. gada 8. februārī tika iecelts par 15. Interbrigādes sapieru vienības politkomisāru. Par dalību kaujās pie Haramas piešķirts leitnanta dienesta pakāpe. 1937. gada 13. martā tika ievainots.
Hospitālī apguva spāņu valodu, sarakstīja poēmu „Eiropas pilsoņa dzeja“. 1937. gada 20. maijā atgriezās brigādē, tika iecelts par sapieru rotas komandieru. Piedalījās Brunetes operācijā, vairāku pilsētu ieņemšanā ― Kinto, Beļčites, Fuentesa-de-Ebro. Kļuva par kapteini, tika iecelts par karavīru skolas politkomisāru. 1938. gada martā pēc skolas likvidācijas atgriezās 15. Interbrigādē un komandēja sapieru rotu.
1938. gada 18. augustā kopā ar diviem biedriem devās uz brigādes štābu ar steidzamu ziņojumu, tika nogalināts netālu no Gandesas, tur arī apglabāts. Viņa godam uzstādīts piemineklis, kura memoriālajā plātnē rakstīts: „Viņš krita kaujās par Sjerra-de-Pandolu“.
Sieva Elena ― viena no grāmatas „Latvijas cīnītāji Spānijā“ redaktorēm.

Lit.: Latvijas cīnītāji Spānijā. 1936.―1939. Atmiņas un dokumenti. Rīga: „Liesma“, 1970

I.Ročko

E. Vatere