Štorhs Gilels (06.06.1902, Dvinska ― 25.04.1983) ― biznesmenis, ebreju sabiedrisks darbinieks.
Dzimis liela banķiera ģimenē. No agras bērnības bija iesaistīts cionistu darbībā, jau 18 gadu vecumā kļuva par Ebreju aģentūras pārstāvi reģionā.
20. gadu vidū pārcēlās uz Rīgu, kur turpināja aktīvu cionistu darbu. Viņa būtisks sasniegums priekškara gados bija veicināšana ap 3000 Latvijas ebreju emigrācijai uz Palestīnu.
Neilgi pirms padomju karaspēka iebrukuma Rīgā izbrauca uz Zviedriju, kurp vēlāk izdevās pārvest arī savu ģimeni. Kļuva par Pasaules Ebreju Kongresa (PEK) pārstāvi Zviedrijā. Otrā pasaules kara gados kopā ar citiem ebreju un nebreju aktīvistiem (Stīvens Vaiss, PEK prezidents, grāfs Folke Bernadots, Zviedrijas Sarkanā Krusta viceprezidents, Markuss Ehrenpreiss, Zviedrijas galvenais rabīns, un citi) meklēja un atrada veidus, kā palīdzēt geto un koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem. Tā viņam izdevās organizēt vairāk nekā 70 tūkstošu pārtikas paciņu nosūtīšanu, un 1944. gadā panāca valdības atļauju iebraukt Zviedrijā 350 poļu ebrejiem, kurus izglābusi Ebreju aģentūra.
Vissvarīgākie notikumi viņa humanitārajā darbībā risinājās pēdējos kara mēnešos: 1945. gada februārī PEK vārdā Š. izveidoja sakarus ar Stokholmā dzīvojošo baltvāciešu F. Kerstenu, kurš tobrīd vairākus gadus bija H. Himlera personīgais ārsts un masāžists, un kurš, apzinoties Vācijas sakāves neizbēgamību un cerot izdarboties savas personīgās likteņa atvieglošanu, piekrita, atbildot uz F. Kerstena nodoto Š. memorandu, izdot pavēli nesargāt koncentrācijas nometnes pie sabiedroto karaspēku tuvošanās un veicināt ieslodzīto dzīvības saglabāšanu. Tālāku tiešu un netiešu pārrunu rezultātā, kurās piedalījās Zviedrijas valstsvīri un ebreju organizāciju pārstāvji, tostarp Š., tika saglabātas vairāk nekā 20 tūkstošu Bergenas-Belzenas, Terezīnštates, Ravensbrikas nometņu ebreju un nebreju ieslodzīto dzīvības. Pateicoties viņa pūlēm, gandrīz astoņi tūkstoši ebreju ieradās neitrālajā Zviedrijā neilgi pirms kara beigām, un vēl astoņi tūkstoši – tūlīt pēc tā beigām.
Pēckara gados Š. daudz darīja, lai organizētu Holokaustu pārcietušo ebreju ģimeņu locekļu apvienošanos, ziedoja viņiem nozīmīgus personīgos līdzekļus. Izraēlas valsts dibināšanas un Neatkarības kara laikā viņš aktīvi piedalījās ieroču un aprīkojuma iegādē un piegādē jaunās ebreju valsts aizstāvjiem.
Š. draugi bija grāfs Folke Bernadots, Rauls Vallenbergs, Zviedrijas premjerministri Tāge Erlanders un Ulofs Pālme, Pasaules Ebreju Kongresa prezidents Nahums Goldmans.
1952. gadā tika apbalvots ar Zviedrijas augstāko apbalvojumu ― Vāsas I šķiras ordeni.
Š. dēls, Markuss, no 1999. gada ir Nobela fonda direktoru padomes viceprezidents, pēc tam – priekšsēdētājs.

Lit: Einhorn L. Commercial Traveler Dealing with Lives. Stockholm, 1999; Penkower M. N. The Jews were expendable. Chicago, 1983; Koblik S. The Stones Cry Out. New York, 1988; Kersten F. The Kersten Memoirs. London, 1956; Storch-Schwab E. A Daughter Remembers, in The Unfinished Road. New York, 1999. P. 175.

I. Brods