Šifrins Zalmans Šmuilovičs (13.06.1910, Dribina, Mogiļevas guberņa ― 18.02.1995, Netānija, Izraēla) ― grāmatvedis.
Tēvs ― Šmuils-Jakovs (mira 1942), amatnieks, māte ― Čarni-Malka (mira 1963). No 1916. gada mācījies heders.
1919. gadā pēc ebreju pogromiem ģimene pārcēlusies uz Gorki, kur Š. mācījies skolā ar mācībām ebreju valodā. 1920. gadā ģimene atgriezusies Dribinā.
1926. gadā Š. iestājies Vitebskas ebreju pedagoģiskajā tehnikumā. Mācību laikā piedalījies dramatiskajā pulciņā, sastādījis ebreju valodā rakstītu grāmatu katalogus pilsētas bibliotēkai. Bijis spiests pamest skolu, jo, kā NEP-mana dēls, tika pakļauts iztaujāšanai sapulcēs un tā joprojām. Iestājies rēķinvedu-grāmatvežu kursos Oršā, no 1926. gada strādājis par rēķinvedu-grāmatvedi dažādos mazos uzņēmumos.
1929. gadā ģimene, kas izpostīta amatniecības ražošanas aizlieguma dēļ, pārcēlusies uz Džankoju, kur Š. strādājis par grāmatvedi. 1931. gadā Š. vecāki tika arestēti saskaņā ar Dekrētu par zelta, sudraba un dārgmetālu nodošanu valstij, pēc divi mēnešiem atbrīvoti.

1931.―37. gadā mācījies Vitebskas finanšu-rēķinvedības tehnikumā, vienlaikus strādājis par grāmatvedi. Tika izslēgts kā lišeneca dēls, pārcēlies uz Oršu, iestājies Maskavas neklātienes Finanšu un ekonomikas zinātņu institūtā.
1938. gada 20. augustā arestēts un PSRS NKVD Speciālā apspriede notiesājusi viņu uz 10 gadiem ITL. 1938. gada decembrī nosūtīts uz Unžas nometni, strādājis par mežcirti, ciršu šķirotāju, malkas iekraušanā, rēķinvedi. 1940. gada maijā nosūtīts uz Šturmovoja ieguves vietu Magadanas Ziemeļu kalnrūpniecības pārvaldē, strādājis raktuvē zelta ieguvē līdz tā paša gada decembrim, gūta apsaldēšanās, vēlāk Š. konstatēta distrofija. Nosūtīts uz Taskanas dzelzceļa būvi, bet 1942. gadā ievietots invalīdu zonā pie Magadanas, strādājis grāmatvedībā, apgāda noliktavā, dārzkopības brigādē, vēlāk Magadanā ādu fabrikā, lietuves cehā, fabrikā, elektrocehā. 1944. gadā nosūtīts uz Čkalovo raktuvi, 1946. gadā — ceļu pārvaldē Ozerno ciemā, 1947. gadā pārcelts uz Adigalahas ciemu.
1948. gada 25. septembrī atbrīvots, izsūtīts mūža garumā uz Daļstroja rajonu, kur strādājis par grāmatvedi. Apprecējies ar sarakstes pazīsto, 1951. gadā piedzimis dēls Samuels. 1956. gadā reabilitēts, atbrīvots no apmetinājuma, varēja tikties ar radiniekiem, pēc kā atgriezies Kolimā. 1956. gadā piedzimis otrs dēls, Jefims.
1966. gadā pārcēlies ar ģimeni uz Jūrmalu, kur strādājis par fabrikas «Avrora» finanšu nodaļas vadītāju.