Šifrins Jefims Zalmanovičs (1956)
| Личные данные |
| Фамилия | Šifrins |
| Имя | Jefims |
| Отчество | Zalmanovičs |
| Год рождения | 1956 |
| Пол | M |
Šifrins Jefims (Nahims) Zalmanovičs
(dz. 1956, Neksikana, Magadanas apgabals), estrādes artists. 1973.–74. gadā mācījies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. 1974.–78. gadā – GUCEI estrādes nodaļā, R.G. Viktjuka kursā. Pie viņa pašā arī sācis spēlēt MGU teātra studijā 1977. gadā. 1978.–88. gadā strādājis Maskoncertā. 1980.–85. gadā mācījies GITIS estrādes režijas fakultātē. Pirmais solo izrāde – «Es vēlētos sacīt» (1985), galvenokārt pēc V.M. Kokļuškina darbiem. Pēc Kokļuškina darbiem iestudētas arī izrādes «Trīs jautājumi», «Apaļais mēness» u.c. (Maskavas estrādes teātris, 1988.–90.). No 1990. gada «Šifrina teātra» radītājs un mākslinieciskais vadītājs, kura repertuārā izrādes «Fotogrāfija piemiņai» (1991), «Vientuļais vilks» (1995), «Gaidu zvanu no Holivudas» (1996), «Jaunā krievu pasjanss» (1997). Š. arī izpilda vokālos darbus savās izrādēs un koncertos, tostarp D.D. Šostakoviča romances pēc Sašas Černija vārdiem (izrāde «Es spēlēju Šostakoviču», 1990), M.A. Minkova «Jeruzaleme», V.L. Macecka «Atgriešanās», «Tumbalalaika», A. Pevnija «Šeremetjevo-2», A.L. Kļevicka «Dienvidu nakts» u.c. Aktiera darbi citos teātros: Alberto («Es tevi vairs nepazīstu, mīļais» A. de Benedeti, Jevgēņija Vahtangova teātris, 1994), Antonio («Mīlestība ar idiotu» V. Frančeski, Romana Viktjuka teātris, 1995). Lomu izpildītājs filmā «Bolotnaja-strīts» (1992), humora kinožurnālā «Jeraļaš», videoklipos, videofilmās. Televīzijas raidījumu dalībnieks: «Rīta pasts», «Apkārt smiekliem», «Anšlāgs! Anšlāgs!», 1995.–96. gadā nedēļas raidījuma «Vai kāds aicinājis komiku?» vadītājs, no 1997. gada – raidījuma «Allo, Fima!» vadītājs. 1996. gadā izdoti trīs Š. magnetoalbumi, tostarp dziesmu albums «Cik daudz vajadzīgs ebrejam?». Grāmatas «Mana vārda teātris» (1994, kopā ar G.V. Virenu) autors. 1. Maskavas estrādes artistu konkursa laureāts (1979), 7. Krievijas estrādes artistu konkursa laureāts (1983), «Zelta Ostaps» prēmija (1992).
REE 3, 396-397