Šerovere Gita (08.08.1917, Rīga ― 11.06.2004, Jeruzaleme) ― sabiedriska darbiniece.
Dzimusi sekmīga uzņēmēja Leopolda Belsona ģimenē, kurš viņas piedzimšanas brīdī atradās cietumā kā buržuāzijas pārstāvis (pirmoreiz redzējis meitu 1920. gadā).
1921. gadā ģimene pārcēlusies uz Berlīni, kur ģimenes galvas bizness plaukstis. 30. gadu sākumā Š. iestājusies sociālistiskajā cionistu jaunatnes kustībā „Habonim“, kuras mērķis bija paātrināt emigrāciju uz Palestīnu. Vecāki bijuši pret cionisma kustību un uzskatījuši Hitleru par pārejošu Vācijas vēstures fāzi.
Hitlera nākšana pie varas un pirmie antisemītiskie likumi sašķēluši ģimeni. Vecāki atgriezušies Rīgā, kur 1941. gadā tikuši iznīcināti, māsa Pima emigrējusi uz Palestīnu, Š. ar saderināto Džordžu Pappu pārcēlusies uz Dāniju, kur strādājusi piensaimniecības fermā un gatavojusies dzīvei kibucā.
1934. gadā piedalījusies cionistu jaunatnes kongresā Šveicē un kopā ar saderināto pioniervu grupas sastāvā emigrējusi uz Palestīnu 1935. gadā. Grupa apmetusies kibucā Šaar haNegev. Tajā pašā gadā Š. apprecējusies un pārcēlusies uz Telavivu.
Otrā pasaules kara laikā bijusi brīvprātīgā Britu armijā Karalisko gaisa spēku sieviešu vienībā. Apguvusi angļu valodu un nosūtīta uz Ēģipti ― vispirms uz Kairu, vēlāk uz Aleksandriju. Pēc demobilizācijas atgriezusies Telavivā.
1945. gada 8. augustā dzemdējusi dēlu Gabrielu un drīz pēc tam pārcēlusies uz Jeruzalemi. Aktīvi piedalījusies cīņā par Izraēlas valsts izveidošanu, strādājusi Ebreju aģentūras valsts departamentā, kas bija ebreju apmetnes ēnu valdība (valsts departaments vēlāk kļuvis par vienu no Ārlietu ministrijas nodaļām). Viņas dzīvoklis Jeruzalemē bijis viens no antibritu kustības centriem. Šķīrusies 1949. gadā, atvērusi savu uzņēmumu Izraēlas valsts augsta ranga viesu pavadīšanai. 50. gadu sākumā lielās alijas no Ziemeļāfrikas laikā kļuvusi par brīvprātīgo Talpiotas tranzīta nometnē (Jeruzaleme).
1954. gada februārī pavadījusi Mailsu Šeroveru, Venecuēlas tērauda magnātu, ceļojumā pa Izraēlu. Gadu vēlāk apprecējusies ar viņu. Ģimene pārcēlusies uz Karakasu.
1958. gadā atgriezušies Jeruzalemē. Pēc apprecēšanās pametusi biznesu un vadījusi mājsaimniecību, kas drīz kļuvusi par politiku, biznesmeņu, mākslinieku, rakstnieku un mūziķu, piemēram, Leonarda Bernšteina un Artura Rubinšteina, tikšanās centru. Š. ģimene aktīvi piedalījusies teātra celtniecībā Jeruzalemē.
Pēc vīra nāves 1976. gadā Š. saglabājusi viņa villu kā augstākās aprindas tikšanās vietu.
Pēc dēla nāves 1988. gadā nodibinājusi Gabriela Šerovera fondu, kas atbalsta sabiedrisko ēku celtniecību.

V. Šaldova