Šats-Anins Makss Uryevičs (22.06.1885, Jaunjelgava, Kurzemes guberņa — 10.01.1975, Rīga) — tiesību zinātnieks, profesors, ievērojams ebreju strādnieku kustības un kultūras darbinieks, publicists, historiogrāfs, filozofs, literatūrzinātnieks, pedagogs. Dzimis aptiekāra ģimenē, beidzis Jelgavas ģimnāziju. 1906. gadā, būdams Sanktpēterburgas universitātes Tieslietu fakultātes students, par dalību studentu nemieros un brošūras «Kam ir vajadzīgi pogromi?» izdošanu tika arestēts un izsūtīts no Krievijas.
Turpināja izglītību Bernes universitātē, beidzot to 1908. gadā, kur arī aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu «Mūsdienu nacionālās problēmas.» Dzīvoja Parīzē, Berlīnē un Vīnē; 1911. gadā atgriezās Krievijā. Pirmā pasaules kara gados strādāja bēgļu palīdzības organizācijās; 1917. gadā — Petrogradas Strādnieku un kareivju deputātu padomes biedrs, viens no Apvienotās ebreju sociālistiskās strādnieku partijas (OESRP) vadītājiem. Šīs partijas pārstāvja statusā piedalījās Ukrainas Centrālās Radas darbībā Kijivā. 1919. gada beigās atgriezās Latvijā; kļuva par vairāku kultūras organizāciju un izdevumu dibinātāju un vadītāju ebreju strādniekiem. 1921. gadā tika arestēts par aktīvu dalību kreisajā arodbiedrību kustībā; cietumā zaudēja redzi vienā acī, bet 20. gadu otrajā pusē pilnībā zaudēja redzi; tomēr turpināja pilnvērtīgu profesionālo (advokāta) un radošo darbību. Pasniedza augstākajās juridiskajās mācību iestādēs Almatā, Maskavā un Rīgā, ieguva profesora titulu.
Lielā Tēvijas kara laikā, atrodoties aizmugurē, nodarbojās ar zinātnisko un pedagoģisko darbību, bija Ebreju Antifašistiskās komitejas biedrs. Pēc kara atgriezās Rīgā, turpināja rakstīt un uzstāties ar lekcijām, kļuva par viens no ebreju kultūras atjaunošanas iniciatoriem pēckara Latvijā. Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedrs no 1941. gada, KPSS biedrs no 1944. gada. 1953. gada februārī tika arestēts kopā ar sievu «ebreju nacionālistiskā centra lietā,» atbrīvots pēc Staļina nāves. M. Šaca-Anina sieva, Frēha Samuilovna, vairāk nekā trīsdesmit gadus bija viņa neaizstājama palīdze un sekretāre. Pēc M. Šaca-Anina nāves viņa literārais un personiskais arhīvs tika nodots glabāšanā Jeruzalemes Ebreju universitātes Nacionālajā bibliotēkā.
Darbi: Kam ir vajadzīgi pogromi? Sanktpēterburga, 1905; Temporalisms: Eseja par ebreju kultūras filozofiju. Rīga, 1919; 2. izd. Rīga, 2005; Ebreji Latvijā. Rīga, 1924 (jidišā); Sociālā opozīcija ebreju vēsturē. Rīga, 1927; Das Nationalproblem der Gegenwart. Rīga, 1910.
Lit.: Šac-Marjaša R.M. Patiesība, esamība un sapnis: Grāmata par manu tēvu. Rīga, 1995; Makss Šacs-Anins: Dzīve. Mantojums. Liktenis: Zinātniskas konferences materiāli. Rīga, 1998.
Sast. I. Bažuls