Rozovskis Solomons (Šlomo) Borισovičs (27.03.1878, Rīga — 30.06.1962, Ņujorka) — komponists, mūzikologs, mūzikas kritiķis un pedagogs. Mācījies hederā, beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju. 1902. g. beidzis Kijevas universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot tiesību doktora grādu. 1903.—10. g. dienēja par advokātu Sanktpēterburgā un Rīgā. 1904.—08. g. apmeklēja Rīgas Konservatorijas kontrapunkta un speciālās instrumentācijas klasi. Bija viens no Ebreju Tautas Mūzikas Biedrības Sanktpēterburgā (1908) dibinātājiem. 1909. g. beidzis Sanktpēterburgas Konservatoriju (J. Vītola un A. H. Ļadova Kompozīcijas klase). Bija N. A. Rimska-Korsakova un A. K. Glazunova skolnieks. Vēlāk studēja diriģēšanu pie A. Nikišas Leipcigā. Publicēja kā mūzikas kritiķis daudzos izdevumos, jo īpaši avīzē «Deņ» (1913.—14. g.) un žurnālā «Muzikāļnij sovremeņnik» (1915.—17. g.). Petrogradas Ebreju Kameru Teātra muzikālās daļas vadītājs un mūzikas autors izrādēm A. M. Granovska vadībā (1917.—19. g.). 1920. g. atgriezās Rīgā. 1920.—25. g. strādāja kā mūzikas kritiķis avīzē «Segodnja». Rīgas Ebreju Tautas Konservatorijas (atvērās 1921. g. janvārī) iniciatora, pirmais direktors. No 1925. g. pārcēlās uz Palestīnu. Pasniedzēja Mūzikas skolā «Šulamīts», vadīja Kantoru Kursus (1928). Viens no Jeruzalemes Mūzikas Akadēmijas dibinātājiem. Pasniedzēja Konservatorijā «Šulamīts», pētīja ebreju mūzikas folkloru un sinagogālo mūziku. Lasīja lekcijas par mūziku ASV. No 1947. g. — Ņujorkā. Pasniedza Amerikas Ebreju Teoloģijas seminārā (Jewish Theological Seminary of America). Ieguva pasaules atzinību kā ebreju mūzikas pētnieks.

REE 2, 491