Rozovskis Marks (1864.–1941.) (arī Morduhs Rozovskis) dzimis 1864. gada 15. martā Nalibakos (tagad Baltkrievijā), Viļņas guberņā, sinagogas galvenā kantora ģimenē; tēvs — Boriss (Boruhs). 1883. gadā beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā. Pēc tam studēja medicīnu Kijivas universitātē. 1890. gadā beidzis Sanktpēterburgas universitātes Juridisko fakultāti. 1890.–91. gadā — zvērināta advokāta Ermas palīgs Rīgā. Pēc tam pārcēlās uz Sanktpēterburgu. No 1907. gada 13. februāra — zvērinātais advokāts Sanktpēterburgā. Bija Ebreju Tautas mūzikas biedrības biedrs; 1917. gadā darbojās Ebreju Tautas universitātē.

1920. gadā atgriezās Rīgā. No 1921. gada 10. februāra — zvērinātais advokāts Rīgā. Darbojās partijā „Progresīvā apvienība“ un bezpartijiskajā grupā „Ahdut“. 1922.–25. gadā bija Latvijas Demokratiskā ebreju avīzes „Tautas Domas“ redaktors un izdevējs. No 1923. gada — avīzes „Unzer Veg“ darbinieks no partijas „Ceirej Cion“. 1925. gadā bija kandidāts Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no Apvienotā ebreju bloka saraksta. 30 gadus biedrība „Palestīnas līga Latvijā“ biedrs; Ebreju juristu biedrības kasieris; Ebreju bēgļu reevakuācijas komitejas priekšsēdētājs; emigrācijas biedrības „Hicem“ priekšsēdētāja vietnieks; biedrības Jeruzalemes universitātes veicināšanai valdes biedrs, kā arī daudzu labdarības biedrību biedrs. 1931. gadā izvirzīja savu kandidatūru 4. Saeimas vēlēšanās no Ebreju progresīvās apvienības saraksta, netika ievēlēts. No 1932. gada darbojās Latvijas Krievu Juridiskajā biedrībā, revīzijas komisijas biedrs. Ebreju Savstarpējās kredīta biedrības padomes priekšsēdētājs; 1. Rīgas Amatnieku un tirgotāju krājaizdevu biedrības padomes priekšsēdētājs; akciju sabiedrības „Emolip“ un Krievu Baltijas Minerāleļļu attīrīšanas biedrības valdes biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1941. gada 14. jūnijā tika arestēts un izsūtīts uz Soļikamskas koncentrācijas nometni. Miris 1941. gada 10. augustā.

Precējies, sieva Debora (1874 — 1947. gada 13. novembris), zobārste, no 1941. gada trimdā Krasnojarskas apgabalā.

LA 425.–426.