Ročko Grigorijs Viktorovičs (Giršs Vigdorovičs) (22.09.1886 — 16.03.1959) — rakstnieks. Daugavpils tirgotāja Vigdora Geceļeviča Ročko dēls, kura gādībā tika izveidots Daugavpils Bāreņu nams un aizdevumu kase nabadzīgajiem. Beidzis Sanktpēterburgas Politehniskā institūta Ekonomikas nodaļu. 1912. g. sāka saraksti ar V. V. Rozanovu, kurš vēlāk citēja vienu no viņa vēstulēm «Nokritušajās lapās». Rozanovs neveiksmīgi centās pārliecināt R. kļūt par «Novoje Vremja» darbinieku, pēc tam ieteica viņu M. O. Geršenzonam. 1913. g. R. sāka publicēt recenzijas par filozofijas grāmatām žurnālā «Русская мысль», tad regulāri uzstājās avīzēs «Русские ведомости» un «Речь», «Ежемесячном журнале», parasti ar pseidonīmu «G. Taņins». Pēc revolūcijas R. uzstāšanās periodikā pārtraucās. 1923. g. K. I. Čukovskis sniedza šādu atsauksmi par R. dzejoļu krājumu «Naktī»: «Autors dzejojumiem, kurus Jūs man devāt lasīšanai, nav vienkārši talantīgs — viņš ir talantīgs ārkārtīgi. Es lasīju viņa dzejoļus skaļi un iemīlēju viņa lielo dāvanu. Viņš nav tikai arhitekts, bet arī mūziķis, ne tikai mūziķis, bet arī arhitekts.» Šis krājums palika vienīgā R. grāmata. Strādāja par PSRS Tautas Zemes Komisariāta finanšu nodaļas konsultantu. 1930. g. arestēts par apsūdzību piederībā «Valsts Bankas kontrrevolucionārai kaitīgajai organizācijai». Pēc piecgadīga ieslodzījuma dzīvoja izsūtījumā, uz Maskavu atgriezās pēc Otrā pasaules kara. 1956. g. sākās viņa sarakste ar A. T. Tvardovski, kurš augstu novērtēja R. nepublicēto stāstu «Žaka Battertona pasakas un dzīve» un piedāvāja sagatavot viņa dzejoļu izlasi trešajam, neizlaistamaistam, almanaha «Ļitaraturnaja Maskva» izdevumam.

I. Ročko