Rafalsons Jūlijs Dāvidovičs (13.04.1923, Rīga) – ārsts. Dzimis ārsta Rafalzona Dāvida Leibovičs (1891, Rīga) un medmāsas Rafalzon (Kaca) Rahiles Jakovlevnas (1893, Rīga) ģimenē. Beidzis Rīgas vidusskolu Nr. 18 (1941), tika evakuēts uz Kirovas apg., kur strādāja par rēķinvedi vietējā sviesta rūpnīcā (1941.—42. g.), pārceļoties uz Alma-Atu, Kazahu PSR, studēja vietējā medicīnas institūtā (1942.—44. g.), tika iesaukts Padomju Armijā, cīnījās 2. Baltijas, Ļeņingradas, Aizbaikāla frontē (Japānas kara laikā) (1944.—45. g.). Apbalvots ar medaļām «Par kaujas nopelniem», «Par uzvaru pār Vāciju LTK 1941.—45. g.», «Par uzvaru pār Japānu», ir jubilejas apbalvojumi. Pēc demobilizācijas atgriezās Rīgā, kur beidzis Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti (1950). Strādāja par internista-terapeitu — Siguldas slimnīcā (1950), Rīgas 4. Pilsētas Apvienotajā slimnīcā (1951.—71. g.).

Šķirts 1962. g. Datu par bijušo sievu un bērniem dokumentos nav.

1971. g. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur dzīvoja viņa brālēns Jehezķelis Nisims Zundelevičs (1930, Šauļi, Lietuva).

N. Voronova

Rafalsons Dāvids Leibovičs (1891) – tēvs
Rafalzone (Kacs) Rahile Jakovlevna (1893) – māte
Rafalsons Jakovs Dāvidovičs (1919, Rīga – 1942. g. kritis LTK frontē) – brālis
Jehezķelis Nisims Zundelevičs (1930) – brālēns