Pevzners Iļja Kalmaovičs (1900, Mogiļeva, Baltkrievija — ?) — partijas darbinieks, militāris, pedagogs, PSRS politisko represiju upuris, Rīgas Kinostudijas darbinieks. Dzimis strādnieku ģimenē. 1917. g. ieguva kalpotāja vietu veikalā, kur strādāja neilgi sakarā ar ģimenes pārvākšanos uz Šklovu, Mogiļevas guberņā. 1918. g. kļuva par KPSS biedru, strādāja par Šklova zemes nodaļas apgabala izpildu komitejas sekretāru (Mogiļevas apg., Baltkrievija). 1919. g. tika ievēlēts par Šklova apakšrajona LKJS komitejas priekšsēdētāju. Tajā pašā gadā brīvprātīgi iestājās Sarkanajā Armijā, līdz 1922. g. atradās Austrumu un Dienvidrietumu frontēs, dienēja ČK karaspēkā par Speciālā nodaļas 4. Turkmēnistānas armijas militārā kontrolpunkta priekšnieku, Kijevas stacijas militārā kontrolpunkta priekšnieku, spiegošanas apkarošanas pilnvaroto, Rumānijas robežas aizsardzības robežpunkta priekšnieku u.c. 1923.—1925. g. — partijas darbā: apvienotā partijas šūniņas sekretārs administratīvajos orgānos Mogiļevā, Bikovskas apgabala VKP(b) komitejas sekretārs, Lupolova rajona VKP(b) komitejas aģitpunkta pārzinis. Tajos pašos gados strādāja par skolas skolotāju. 1925. g. iestājies Baltkrievijas Valsts universitātes Sociāli-ekonomiskajā fakultātē Minskā, kuru beidzis 1928. g., saņemot pedagoga diplomu. 1928.—1930. g. bija Vitebskas Baltkrievijas Pedagoģiskā tehnikuma pasniedzējs. 1930.—1935. g. — atkal partijas darbā: Baltkrievijas KP(b) CK instruktors, Minskas Pilsētas komitejas Slepenās nodaļas pārzinis, partijas rajona komitejas sekretārs. 1935.—1936. g. strādāja par Mogiļevas fabrikas «Mogvolokno» ORS priekšnieku. 1937. g. tika arestēts (iekļuva t.s. Staļina sarakstā pēc Baltkrievijas PSR, kuru iesniedza NKVD GUGB 8. nodaļas priekšnieks, valsts drošības vec. majors V.E. Cesārskis), represēts un notiesāts uz 10 gadiem labošanas-darba nometnēm. Sodu izcietis Engelsa pilsētā, Saratovas apg. Jau 1940. g. tika atbrīvots, bet 1958. g. pilnīgi reabilitēts un atjaunots KPSS. 1940.—1942. g. strādāja Engelsā par darba normēšanas inspektoru un ražošanas priekšnieku rūpnieciskās kooperācijas sistēmā, 1942.—1946. g. dienēja Padomju Armijā par NKVD PSRS Galvenās Aerodromu Celtniecības Pārvaldes (GUACS) objekta apgādes nodaļas priekšnieku. Pēc demobilizācijas 1946.—1949. g. vadīja Rīgas Kinostudijas apgādes nodaļu, pēc tam līdz 1958. g. strādāja par šelkogrāfu Voentorgā, elektriskā skuvekļa montāžnieku artelī «Ispaligss». 1958. g. aizgāja pensijā veselības stāvokļa dēļ. Piedalījās sabiedriskajā dzīvē, bija Rīgas Maskavas rajona Tautas kontroles komitejas inspektors. Apbalvots ar divām medaļām. No 1967. g. — republikāniski mērogā personālpensionārs.

I. Bažuls