Padvā Jefims Davidovičs (dz. 1915, Dvinska, Vitebskas guberņa — ?), gleznotājs. 1937. g. iestājās IZORĀMA (Darba jaunatnes tēlotājmāksla) studijā Ļeņingradā, kur pasniedza I.M. Brodskis un M.A. Aslamazjans. No 1939. g. RKKA, 1941.—45. g. frontē. 1955. g. pirmo reizi piedalījās izstādē, gleznas: «Dača ziemā» (1954), «Ņižnij Tagils» (1955). 60. gados daudz ceļoja pa Eiropas Krieviju. Tajā laikā gleznoti ainavas «Pereslavļas tāles» (1960), «Piemaskavijas kalni» (1961), «Zaļumi» (1962) u.c. ir plaša perspektīva un vispārināts krāsu risinājums. 70.—80. gados strādāja Latvijā — «Zvejnieku ciems» (1980), «Doma baznīca» (1981), «Dubulti» (1982). Raksta Ļeņingradas ainavas: Petrogradas puse, Vasiļjevska sala, Koloinna: «Ļeņingradas motīvs» (1964), «Pils laukums» (1968), «Silts diena» (1972), «Karpovka» (1976), «Jahtas» (1979), «Pie kronverka» (1980), «Ļeņingrada. Silta diena» (1982).

REE 2, 359