Niselovičs Lazārs Nisenovičs (1856-1914)
| Personas dati |
| Uzvārds | Niselovičs |
| Vārds | Lazārs |
| Tēva vārds | Nisenovičs |
| Dzimšanas gads | 1856 |
| Miršanas gads | 1914 |
| Miršanas vieta | Ženēva |
| Dzimums | M |
NISELOVIČS Lazārs (Eliēzers) Nisenovičs (Leopolds Nikolajevičs; 1856, Bauska, Kurzemes guberņa, šodien Bauska, Latvija, – 1914, Ženēva), jurists un sabiedriskais darbinieks. 1880. g. beidzis Pēterburgas universitātes Juridisko fakultāti. Dienēja Finanšu ministrijā, pēc ministra N. Bunges uzdevuma uzrakstīja «Krievijas impērijas fabrikas-rūpnīcas likumdošanas vēsturi» (1.—2. sēj., 1882?), viņam pieder arī darbi par Krievijas tirdzniecības un finanšu iestādēm. 1882. g. atstāja valsts dienestu, kļuva par Pēterburgas tiesas palātas zvērinātu advokātu un Valsts bankas juriskonsulta palīgu. 1907. g. Niselovičs tika ievēlēts par Valsts domes deputātu no Kurzemes guberņas (ebreju iedzīvotāji mazāk nekā 5%). Domē pievienojās Tautas brīvības partijas (kadetiem) frakcijai, atrodoties tiesībām uz neatkarību ebreju jautājumā. Ārkārtīgi antisemītiskajā un reakcionārajā 3. Domē (1907. g. 1. nov. – 1912. g. 9. jūn.) uz diviem ebreju deputātiem, Niselovičs un N. Frīdmans, krita visa atbildība par Krievijas ebrejisma likteni. Niselovičs bija likumprojekta par Pastāvīgās apmetnes joslas likvidēšanu iniciators, kuru viņš iesniedza Domes apspriešanai 1910. g. 31. maijā ar 166 deputātu parakstiem, pārliecinot daļu oktobristu to atbalstīt. Taču likumprojekts bez apspriešanas Domes plenumā (labējo vairākuma pretdarbības dēļ) 1911. g. februārī tika nodots Personas neaizskaramības komisijai un palika bez izskatīšanas. 1911. g. Dome pieņēma Niseloviča priekšlikumu par mācīšanu ebreju valodā pamatkolās (apvidos ar ievērojamu ebreju iedzīvotāju skaitu). Niselovičs pretojas antisemītiskajai kampaņai, kas saistīta ar premjerministra P. Stoļipina nogalināšanu no D. Bogrova puses (1911. g. sept.), un atspēkoja pogromistos izteikumus ne tikai galēji labējo, bet arī Domes priekšsēdētāja — oktobrista A. Gučkova. Darbība Domē pasliktināja Niseloviča veselību, un uz 4. Valsts Domi viņš nekandidēja. Niselovičam pieder pamflets par ebreju tiesību trūkumu «Mūžīgajam Dievam, Visuma Radītājam raudoša lūgšana!» (M., 1906) un polemisks pārskats «Ebreju jautājums 3. Valsts Domē» (Spb., 1908).