Neizvestnijs Ernsts Josifovičs (dz. 1926, Sverdlovska), tēlnieks, grafiķis. 1943.—45. g. — frontē. 1945.—46. g. pasniedza zīmēšanu Suvorova skolā Sverdlovskā. 1947.—54. g. studēja Maskavas V. I. Surikova vārdā nosauktajā Mākslas institūtā un Maskavas Valsts universitātes Filozofijas fakultātē. No 1954. g. piedalījās Maskavas mākslas izstādēs. 1958. g. sāka darbu pie sērijas «Gigantomahija» — arhitektoniska pieminekļa cilvēku radošumam. Uzvarētājs konkursā par Uzvaras monumenta projektu (1959). Dalībnieks Viskrievijas izstādes «30 MHMS gados» (1962) Manēžā, kur iesaistījās diskusijā ar N. S. Hruščovu. Nākamajos gados strādāja pie gravīru un zīmējumu sērijas F. M. Dostojevska darbiem (1963), izstādījās Belgradas Mūsdienu mākslas muzejā (1965), radīja skulptūras «Kentaurs», «Akmeņu asaras» Dienvidslāvijā. Kopā ar M. Z. Šagālu tika pārstāvēts Grosvenas galerijā (Londona). Izpildīja 15 metru dekoratīvo reljefu «Prometejs» pionieru nometnei «Artek» (1966), ilustrēja Dantes darbus (1967-69). Piedalījās izstādēs Parīzē un Lokarnā (1970), Telavivsas Mūsdienu mākslas muzejā (1972). Skulptūra «Krustā sišana» tika eksponēta pāvesta Jāņa Paula I kolekcijā (1973). N. radīja kapu pieminekli pie Hruščova kapa Novodevičas kapsētā (1974). 1976. g. emigrēja uz Šveici (Cīrihe). Pabeidza darbu pie bronzas portreta D. D. Šostakovičam Kenedija centram Vašingtonā. No 1977. g. — ASV, lasīja lekcijas par mākslu un filozofiju universitātēs. Zviedrijas Karaliskās ZA un Ņujorkas Mākslu un Zinātņu akadēmijas biedrs (1986). Utterskjupā (Zviedrija) atklāja savu darbu muzeju «Dzīvības Koks». 1989. g. lasīja lekcijas Maskavas Valsts universitātē. Radīja Katastrofas upuru pieminekļa projektu Rīgā un Staļinisma upuru pieminekļa projektu Vorkutā. Dzejoļu, eseju, atmiņu autors.

REE 2, 323 - 324