Mironovs Andrejs Aleksandrovičs (08.03.1941, Maskava ― 16.08.1987, Rīga) ― aktieris. A. S. Menakera un M. V. Mironovas dēls. 1962. g. beidzis B. V. Ščukina Teātra skolu, iestājies Maskavas Satīras teātrī, kur nospēlēja pirmo lomu (Gariks, «24 stundas diennaktī», O. N. Stukalova); tajā pašā gadā pirmo reizi uzfilmējies filmā (Pjotrs, «Ko nu, ja tā ir mīlestība?»). Nospēlēja daudzas lomas uz teātra skatuves: Dons Žuāns («Dons Žuāns jeb Mīlestība pret ģeometriju», M. Frišs, 1966), Žadovs («Ienākumus nesošā vieta», A. N. Ostrovskis, 1967), Figaro («Kāzas Figaro», P. Bomāršē, 1969), Hlestakovs («Revidents», N. V. Gogolis, 1972), Čackis («Bēdas no asprātības», A. S. Gribojedovs, 1976), Mekkis-Naža («Trīsgrasīgu opera», B. Brehts, 1980), Vasiļkovs («Traku nauda», N. Ostrovskis, 1981), Lopahins («Ķiršu dārzs», A. P. Čehovs, 1984), Klaverovs («Ēnas», M. E. Saltikova-Ščedrina, 1987) u. c. Daudz filmējās kinofilmās: Grāfs («Dimanta roka», 1968), Markīzs («Republikas manta», 1971), Vasiļjevs («Itāļu neticamie piedzīvojumi Krievijā», 1974), Hanins («Mans draugs Ivans Lapšins», 1984) u. c. Filmējās t/filmās un teleizrādēs: Rudins («Rudins», 1970), Fadinars («Salmu cepure», 1975), Gruščickis («Pečorina žurnāla lapas», 1975), Celestens («Debesu bezdelīgas», 1976), Ostaps Benders («Divpadsmit krēsli», 1977), Farjatvejs («Farjatveja fantāzijas», 1982) u. c. Sākot ar 70. gadiem nodarbojās ar režiju, iestudēja uz Satīras teātra skatuves «Mazās lielās mājas komēdijas», A. Arkanova un G. Gorina (1973), «Fenomeni», G. Gorina (1979), «Traku nauda», N. Ostrovska (1981), «Ardievu, konferansejers», G. Gorina (1984), «Ēnas», M. Saltikova-Ščedrina (1987). KPFSR Tautas mākslas darbinieks (1980). Apglabāts Maskavā.

Avots: REE 2, 293