Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Mironovs Andrejs Aleksandrovičs (1941-1987)

Personas dati
UzvārdsMironovs
VārdsAndrejs
Tēva vārdsAleksandrovičs
Dzimšanas gads1941
Dzimšanas mēnesis3
Dzimšanas diena8
Dzimšanas vietaMaskava
Miršanas gads1987
Miršanas mēnesis8
Miršanas diena16
Miršanas vietaRīga
DzimumsM

Mironovs Andrejs Aleksandrovičs (08.03.1941, Maskava ― 16.08.1987, Rīga) ― aktieris. A. S. Menakera un M. V. Mironovas dēls. 1962. g. beidzis B. V. Ščukina Teātra skolu, iestājies Maskavas Satīras teātrī, kur nospēlēja pirmo lomu (Gariks, «24 stundas diennaktī», O. N. Stukalova); tajā pašā gadā pirmo reizi uzfilmējies filmā (Pjotrs, «Ko nu, ja tā ir mīlestība?»). Nospēlēja daudzas lomas uz teātra skatuves: Dons Žuāns («Dons Žuāns jeb Mīlestība pret ģeometriju», M. Frišs, 1966), Žadovs («Ienākumus nesošā vieta», A. N. Ostrovskis, 1967), Figaro («Kāzas Figaro», P. Bomāršē, 1969), Hlestakovs («Revidents», N. V. Gogolis, 1972), Čackis («Bēdas no asprātības», A. S. Gribojedovs, 1976), Mekkis-Naža («Trīsgrasīgu opera», B. Brehts, 1980), Vasiļkovs («Traku nauda», N. Ostrovskis, 1981), Lopahins («Ķiršu dārzs», A. P. Čehovs, 1984), Klaverovs («Ēnas», M. E. Saltikova-Ščedrina, 1987) u. c. Daudz filmējās kinofilmās: Grāfs («Dimanta roka», 1968), Markīzs («Republikas manta», 1971), Vasiļjevs («Itāļu neticamie piedzīvojumi Krievijā», 1974), Hanins («Mans draugs Ivans Lapšins», 1984) u. c. Filmējās t/filmās un teleizrādēs: Rudins («Rudins», 1970), Fadinars («Salmu cepure», 1975), Gruščickis («Pečorina žurnāla lapas», 1975), Celestens («Debesu bezdelīgas», 1976), Ostaps Benders («Divpadsmit krēsli», 1977), Farjatvejs («Farjatveja fantāzijas», 1982) u. c. Sākot ar 70. gadiem nodarbojās ar režiju, iestudēja uz Satīras teātra skatuves «Mazās lielās mājas komēdijas», A. Arkanova un G. Gorina (1973), «Fenomeni», G. Gorina (1979), «Traku nauda», N. Ostrovska (1981), «Ardievu, konferansejers», G. Gorina (1984), «Ēnas», M. Saltikova-Ščedrina (1987). KPFSR Tautas mākslas darbinieks (1980). Apglabāts Maskavā.

Avots: REE 2, 293