Mendeleviča Josifs Mozusovičs (1947, Rīga) ― Ciānas gūsteknis, sabiedriskais darbinieks. Dzimis ģimenē, kas ievēroja ebreju tradīcijas. 1965. g. iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā. 1968. g. kopā ar ģimeni lūdza atļauju izbraukt uz Izraēlu, saņēma atteikumu. 1969. g. pameta institūtu, uzskatot, ka mācības institūtā var kļūt par šķērsli atļaujas saņemšanai izbraukšanai uz Izraēlu. No 1963. g. piedalījās nelegālā cionistu darbībā Rīgā, 1966. g. izveidoja jaunatnes cionistu organizāciju. Piedalījās VKK (Vissavienības Koordinācijas Komitejas) izveidē, no 1969. g. bija «Itona» (VKK samizdata orgāna) līdzredaktors. Tika arestēts 1970. g. 15. jūnijā Ļeņingradā kopā ar citiem lidmašīnas nolaupīšanas mēģinājuma dalībniekiem un notiesāts uz 15 gadiem brīvības atņemšanas ar izcietni stingra režīma ITL (1. Ļeņingradas «lidmašīnas» process). 1970. g. 30. decembrī KPFSR Augstākā tiesa samazināja termiņu līdz 12 gadiem stingra režīma. Sodu izcietis Mordovijas 17. zonā un Urālu 36. zonā. Nometnē izveidoja nelegālu organizāciju (kibucas) un mācīja nelegālā pulciņā ivritu un Toru. 1977. g. tika notiesāts par reliģisko rituālu pildīšanu un tiesas spriedums noteica 3 gadus ieslodzījuma Vladimiras cietumā. 1981. g. izturēja 56 dienu bada streiku protestā pret Izraēlā izdoto grāmatu konfiskāciju. Daļa grāmatu tika atdota bada streika rezultātā. 1981. g., pēc Pasaules Ebreju kongresa prezidenta Edgara Bronfmana tikšanās ar PSRS vēstnieku A. Dobryninu, ar PSRS Augstākās padomes 1981. g. 18. februāra Ukāzu tika atņemta padomju pilsonība, no cietuma nogādāts Šeremetjevas (Maskava) lidostā, no kurienes pa Vīni lidoja uz Izraēlu. 1983. g. bija viens no PSRS ebreju informācijas centra dibinātājiem. 1983.―90. g. dienēja rezervistā Izraēlas Aizsardzības armijā, t. sk. Hebrona. Piedalījies daudzās akcijās (dažādās pasaules valstīs), kas vērstas pret PSRS ebreju izbraukšanas tiesībām. Tika arestēts Ženēvas policijā (1986) un Reikjavīkas policijā (1987). Ieguvis Touro koledžā 2. pakāpi ebreju vēsturē. 1987. g. piedalījies garīgās absorpcijas centra «Mahanajm» izveidē. 1987.―92. g. bija reliģijas lietu ministrijas padomnieks. 1990. g. nokārtoja eksāmenu rabīna grādā. No Izraēlas Galvenā rabīnāta saņēma «smihu le-rabānut» (tiesības pildīt rabīna pienākumus), kā arī filozofijas goda doktora grādu. No 1993. g. strādāja nedēļas izdevuma «Nedēļa» redaktors. Šobrīd māca Talmudu un ebreju filozofiju institūtā «Mairs» Jeruzalemē. 7 bērnu tēvs, dzīvo Jeruzalemē.

Darbi: Operācija «Kāzas». Jeruzaleme, 1987.
Lit.: Antisemītisma procesi Padomju Savienībā (1969.―1971.) / Red. un koment. A. Rožanskis. Jeruzaleme, 1979. T. 2.
Avoti: http://www.angelfire.com/sc3/soviet_jews_exodus/POZ_s/POZ-70-2.shtml, REE