Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Marks Judls (1897-1975)

Personas dati
UzvārdsMarks
VārdsJudls
Dzimšanas gads1897
Dzimšanas vietaPalanga
Miršanas gads1975
Miršanas vietaŅujorka
DzimumsM

Marks Judls (1897, Palanga ― 1975, Ņujorka) ― lingvists, publicists. Līdz 1911. g. mācījās krievu skolā un pie privātiem skolotājiem, pēc tam ģimnāzijā Viļņā. 1915. g. iestājās Petrogradas universitātes Vēstures-Filoloģijas fakultātē, bija Ebreju Tautas partijas (Folkspartej) biedrs. 1918. g. beigās apmetās Liepājā, organizēja Folkspartej nodaļu. 1923. g. kļuva par Lietuvas Republikas Ebreju Nacionālās padomes ģenerālsekretāru, Lietuvas Folkspartej sekretāru un viceprezidentu. Dibināja Ukmergē (Lietuva) pirmo ebreju reālo ģimnāziju, kur pasniedza jidišu, krievu valodu un bija direktors (1920.―24. g.). 1927.―30. g. pasniedza jidišu un ebreju literatūru Rīgas ebreju ģimnāzijā un jidišu skolotāju kursos. No 1930. g. bija avīzes «Folkblats» (Kauņa) galvenais redaktors, no 1935. g. strādāja Kauņas komerciālajā ģimnāzijā. Viens no dibinātājiem (1925. g.) un direktors (no 1929. g.) IVO (Idiše Vasnšaftler Institut, Zinātniski pētnieciskais institūts jidiša kultūras un valodas pētīšanai). 1936. g. pārcēlās uz ASV. 1941.―68. g. bija IVO izdevuma «Idiše šprach» redaktors. 60. gados vadīja darbu pie «Lielās jidiša valodas vārdnīcas». 1970. g. pārcēlās uz Izraēlu.
No 1921. g. nodarbojās ar literāro darbību, publicējās ebreju periodiskajos izdevumos. 1923.―24. g. sadarbojās ar žurnālu «Dos naje lebn» (Odesa). Tulkoja jidiša valodā E.-M. Remarka romānu «Rietumu frontē bez pārmaiņām» un citas grāmatas. No 1930. g. publicēja pētījumus par jidišu un ebreju literatūru IVO krājumos. Daudzu jidiša mācību līdzekļu autors: «Šul-gramatik» («Skolas gramatika», 1921. g.), «Gramatik fun der idiše šprach» («Jidiša valodas gramatika», 1978. g.), kā arī virknes citu darbu: «Der idiše pojpst» («Ebreju Pāvests», 1946. g.), «Historišе geštaltn» («Vēsturiski tēli», 1957. g.). M. Marka brālis.