Maizels Nojs (arī Noahs Maizels) dzimis 1891. g. 5. janvārī Nesviža, Minskas guberņā, tēvs – Šaulis, māte – Kreina (dzim. Auzenbuta). No 1903. g. mācījās Sluckas ģimnāzijā (slēgta 1906. g. par piedalīšanos politiskā demonstrācijā), 1910. g. eksternāti beidzis Bobrujskas ģimnāziju. 1909. g. pārcēlās uz Liepāju. 1910.—14. g. studēja medicīnu Halles universitātē Vācijā un Tērbatas universitātē, beidza 1915. g. Pirmā pasaules kara laikā ārsts iestādēs bēgļu atbalstam Ziemeļrietumu frontē Oršā un Sarkanā Krusta ārsts frontē. 1917. g. iestājās RSDSP (Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija), meņševiku organizācijā. 1918. g. ievēlēts Oršas pilsētas padomes. 1919. g. komandēts partijas darbam uz Daugavpili.

Padomju varas periodā Daugavpilī 1919. g., ārsts bēgļu un gūstekņu komisijā, no 1920. g. Daugavpils pilsētas sanitārais ārsts. 1920. g. jūlijā ievēlēts Daugavpils pilsētas domē no ebreju sociāldemokrātiskās strādnieku organizācijas «Bunds» (bija organizācijas priekšsēdētājs Daugavpils nodaļā), bija arī pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks. 1.—3. Saeimas deputāts no Bunda saraksta, bija Publiskā tiesību un valsts iekārtas komisijas un Izglītības komisijas loceklis. 3. Saeimā bija arī deputātu lietu izmeklēšanas komisijas un Interpelācijas komisijas loceklis. 1926. g. sāka studēt tiesības LU, beidza 1933. g. 1922., 1925., 1928. un 1931. g. tika ievēlēts Daugavpils pilsētas domē no Bunda organizācijas. 1931. g. bija kandidāts 4. Saeimas vēlēšanās, netika ievēlēts. 1921.—34. g. bija Bunda Centrālā biroja sekretārs, loceklis. Pēc 1934. g. 15. maija valsts apvērsuma tika arestēts un ievietots Liepājas koncentrācijas nometnē. Atbrīvots 1935. g. 29. martā, ar nosacījumu divu nedēļu laikā pamest valsti (pirms tam atradās ieslodzīts Liepājas cietumā). 1935. g. 1. augustā lēmums atcelts, atļauts palikt Latvijā. Pēc tam strādāja par asistentu nervu slimību nodaļā ebreju slimnīcā «Bikur Holim» Rīgā, līdz 1940. g. 1920.—40. g. darbojās ebreju darba biedrībā «ORT», darbojās ebreju sociālistiskajā studentu biedrībā «Cukunft» LU. 1931.—38. g. bija Ebreju Zinātnieka Institūta «IVO» darbinieks Viļņā.

Padomju okupācijas laikā no 1940. g. 7. augusta zvērināta advokāta G. Hilmana palīgs Rīgā. 1941. g. strādāja par vec. inspektoru komunālās sanitārijas jomā Tautas Veselības Komisariātā. 1941. g. 14. jūnijā Rīgā arestēts, nogādāts Solikamas koncentrācijas nometnē. 1942. g. 14. martā piespriesti 10 gadi cietuma. 1951. g. maijā atbrīvots, izsūtīts uz nometni Novosibirskas apgabalā, Ziemeļu rajonā.

Miris 1952. g. 7. oktobrī.

LA 338-339