MAISKIS Mihails (dzimis 1948. gadā, Rīga), čellists. Beidzis Ļeņingradas Konservatorijas Mūzikas skolu čella klasē pie E. Fišmana (1907.–88.). 1966. gadā ieguvis sesto vietu Starptautiskajā P. Čaikovska konkursā Maskavā, pēc kura saņēma M. Rostropoviča uzaicinājumu un iestājās viņa klasē Maskavas Konservatorijā. Pēc māsas izbraukšanas uz Izraēlu 1969. gadā Maiskis sāka piedzīvot varas iestāžu vajāšanas un pēc izdomātas apsūdzes 1970. gadā tika notiesāts par spekulāciju, pavadot vairāk nekā gadu piespiedu darbos Dzeržinskā, Gorkijas apgabalā. 1972. gadā pārcēlās uz Izraēlu. 1973. gadā ieguva otro vietu (pirmā netika piešķirta) Starptautiskajā Kasado konkursā Florencē. 1973. gadā Izraēlas festivālā viņu dzirdēja P. Kazals, kurš veica ar viņu vairākas nodarbības. 1974. gadā pēc I. Šterna ieteikuma Maiskis kļuva par fonda „Amerika-Izraēla“ stipendiātu un devās uz ASV, kur piedalījās R. Serkina kamermūzikas festivālā, pēc tam četrus mēnešus mācījās pie G. Pjatigorska, pēc kā sāka aktīvu koncertdarbību. Strādāja ar L. Bernsteinu, kopā ar viņu veica vairākus ierakstus. Starp Maiska partneriem — pianisti M. Argeriha un R. Lupu, vijolnieki G. Krēmers (dzimis 1947) un M. Vengerovs (dzimis 1975), altists un diriģents J. Bašmets, diriģenti Z. Meta un D. Sinopolis, pianisti un diriģenti V. Aškenazi un D. Barenboims.
Maiska atskaņojuma stilu raksturo izteikti romantiska interpretācija. Viņš atskaņo dažu laikmetu mūziku: baroka, klasicisma, 20. gs. darbus (sevišķi S. Prokofjeva un D. Šostakoviča sacerējumus). Maiskis ierakstījis visas J.S. Baha solo čella svītas, F. Šūberta, S. Franka, K. Debisī sonātes, J. Bramsa Koncertu vijolei un čellam ar orķestri un R. Šūmaņa Koncertu čellam ar orķestri, divus F.J. Haidna koncertus čellam ar orķestri u.c. darbus. Maiska interpretācija E. Bloha ebreju rapsodijai „Šelomo“ kopā ar L. Bernsteinu un Izraēlas filharmonisko orķestri tiek uzskatīta par vienu no labākajiem šī darba atskaņojumiem. Maiskis pastāvīgi uzstājas Izraēlā ar solokoncertiem, Izraēlas orķestriem un kamermūzikas ansambļiem.
Lina Maiska (Jakobsone; dzimusi 1938), Maiska māsa, pianiste, koncertmeistare. No 1969. gada Izraēlā. Pasniedz, uzstājas kamermūzikas ansambļos, tostarp kopā ar brāli.
Valērijs Maiskis (1942.–1981.), Maiska brālis, klavesinists, ērģelnieks, mūzikologs. Beidzis Ļeņingradas Konservatoriju kā klavesinists un ērģelnieks pie I. Braudo (1896.–1970.) un kā mūzikas teorētiķis. Mākslas zinātņu doktors. Uzstājies Padomju Savienībā kā ērģelnieks un klavesinists. No 1973. gada dzīvojis Izraēlā. Daudz darījis senās mūzikas popularizēšanai Izraēlā. Pasniedzis mūzikoloģiju Bar-Ilan universitātē; uzstājies ar solo un kamermūzikas programmām (tostarp kopā ar brāli). Devis ērģeļkoncertus; organizējis un vadījis lekciju-koncertu ciklu, veltītu Baha mūzikai „Bet Imanuela“ baznīcā Jafā, no kura ieņēmumiem tika pārbūvēta ēka un izveidotas jaunas ērģeles, padarot to par Izraēlas galveno ērģeļkoncertu zāli. Ierakstījis divus ērģeļmūzikas albumus. Gāja bojā autoavārijā.
KEE, Papild. 3. sēj., 298.–299. sl.