Magilnickis Solomons Giršēvičs (Aleksandrs Grigorjevičs) (13.09.1903, Rīga ― 17.04.1990) ― oftalmoloģijas ārsts, ķirurgs, medicīnas zinātņu kandidāts, izcils medicīnas vēsturnieks, literāts. Dzimis antikvāra ģimenē. Beidzis ģimnāziju Rīgā, studēja Vācijā (Jēnā, Hamburgā) un Austrijā (Vīnē). 1929. g. beidzis Vīnes universitātes Medicīnas fakultāti specialitātē «oftalmoloģijas ārsts». 1932. g. atgriezās Latvijā, ieguva Latvijas ārsta diplomu un sāka strādāt prof. I. J. Ruperta klīnikā pie Rīgas 1. pilsētas slimnīcas. Sākot ar 20. gadiem, publicēja dzejoļus, kas tika izdoti Berlīnē un Rīgā. Nodarbojās ar sabiedrisko un publicistisku darbību. Bija antifašistu žurnāla «Nord-Ost» (1931.―32. g.) izdevējs un atbildīgais redaktors, publicēja publicistiskus rakstus, literāro kritiku un mūzikas apskatus. 1932. g. kopā ar grupu ievērojamu Latvijas rakstnieku un sabiedrisko darbinieku parakstīja aicinājumu pret karu. 1936.―37. g. izturēja ordinatūru Maskavā Helmholca Acu slimību institūtā. Atgriežoties Latvijā, dzīvoja un strādāja Rīgā un Daugavpilī, kur 1940.―41. g. vadīja slimnīcas acu nodaļu un pilsētas veselības nodaļu. Otrā pasaules kara laikā bija 201. strēlnieku divīzijas medicīnas-sanitārā bataljonā ārsts, evakohospitāļu acu un ķirurģisko nodaļu priekšnieks. 1944.―80. g. strādāja Rīgas 1. pilsētas slimnīcas acu nodaļā, kur 1948.―70. g. bija nodaļas pārzinis. 1966.―70. g. bija Rīgas galvenais oftalmoloģists. 1932. g. kļuva par Latvijas Zinātniskās Oftalmoloģijas biedrības locekli, 1965.―68. g. bija tās priekšsēdētājs. 1953. g. kopā ar sievu un vairākiem citiem Rīgas ebreju inteliģences pārstāvjiem tika arestēts t. s. «ārstu lietā», tajā pašā gadā atbrīvots.
Publicēja medicīnas žurnālos rakstus par kataraktas ārstēšanu un acu ļaundabīgo slimību ķirurģiju. No 60. gadiem nodarbojās ar oftalmoloģijas vēsturi, piedalījās daudzsējumu acu slimību rokasgrāmatas izveidē, uzrakstot tai «Oftalmoloģijas vēstures apcerējumu» (1962. g.). 1963. g. šis darbs tika aizstāvēts kā kandidāta disertācija. Publicēja rakstus žurnālā «Vestnik oftalmoloģii» un krājumos «Iz istorii mediciny» (Rīga). Pavisam viņam uzrakstīti 130 zinātniski darbi, no kuriem 80 ― par oftalmoloģijas vēsturi, tostarp pētījums «Šekspīrs par acīm un redzi» (1995. g.). Pārvaldīja vairākas valodas, bija izcils klasiskās mūzikas, literatūras zinātājs un kaislīgs bibliofils.

A. Teitelbaums