Losevs Semjons (23.10.1946, Ļeņingrada) ― režisors, teātra pedagogs. 1969. g. beidzis Ļeņingradas Valsts Kultūras institūta Režijas nodaļu (prof. A. Pergamenta klase). Pēc beigšanas pasniedza aktiermākslu un režiju Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā un Kultūras institūtā. 1972.—75. g. studēja aspirantūrā Lielā Drāmas teātra galvenā režisora G. Tovstanova vadībā. 1976.—78. g. turpināja pedagoģisko darbību. 1988.—80. g. (sic) strādāja par kārtējo režisoru Sevastopoles Drāmas teātrī A. Lunačarska vārdā. Iestudēja izrādes «Pēdējais termiņš» pēc V. Rasputina, «Pīlādžu krūms» pēc S. Alesina, «Vecā māja» pēc A. Kazanceva, «Fenomeni» pēc G. Gorina, «Ciemiņi» pēc V. Šukšina. 1980. g. tika uzaicināts uz Rīgas Krievu Drāmas teātri kā režisors. Pirmā izrāde Rīgas skatuvē ― «Retro» pēc A. Galina. L. labāko darbu skaitā iekļuva D. Vasermana «Lidojums pāri dzeguzes ligzdai» un B. Vasiļjeva «Jūsu, vecīši?», L. Ustinova un O. Tabakova pasakas «Sniegbalte un septiņi rūķi», E. Grigorjeva politiskās satīras «Tēvi-66» iestudējumi. 1988.—90. g. strādāja par Sverdlovskas Jaunatnes teātra galveno režisoru, kura skatuvē iestudēja vairākas veiksmīgas izrādes. 1991. g. atgriezās Rīgas Krievu Drāmas teātrī un iznesa vienu no smalkākajiem, sarežģītākajiem un spēcīgāk nospēlētajiem iestudējumiem ― D. Steinbeka «Cilvēki un peles». Iestudēja izrādes «Nākošajā gadā, tajā pašā laikā» pēc B. Sleida, «Labunakt, māmiņ» pēc M. Normanas, «M-sieur N.» pēc Č. Čaplina, «Krišana grēkā» pēc O. de Balzaka, «Nesasniedzamā» pēc S. Momas, «Bumerangs» pēc L. Hellmanes, «Spēle ar kaķi» pēc I. Erkenja, «Franču kaisles Podmoskvas vasarnīcā» pēc D. Razumovskas, «Pavasara ūdeņi» pēc I. Turgeņeva, «Kas izdarīja brīnumu» pēc U. Gibsona. Vienlaikus ar darbu teātrī nodarbojās ar jaunatnes audzināšanu un apmācību teātra studijās un Latvijas Kultūras akadēmijā. Publicēja grāmatu «Georgijs Tovstonovs mēģina un māca». No 2000. g. ― Bērnu un jaunatnes teātra Starajā Oskolā (Krievija) mākslinieciskais vadītājs.