Losevs Aleksandrs Germanovičs (Šaja Giršovičs) (16.09.1925, Maskava—22.10.1997, Rīga) — filologs, pedagogs; krievu-latviešu literāro saišu speciālists, pedagoģijas doktors. Dzimis no Ukrainas nākušu cilvēku ģimenē (tēvs bija grāmatvedis, māte — pianiste, vectēvs no tēva puses — rabīns). Ģimene tika represēta staļinisma laikā un nedrīkstēja dzīvot lielajās pilsētās. Viena no dzīvesvietām bija Tvera, kur L. mācījās mūzikas skolā vijoles klasē un kur par viņa pedagogu bija L. Krasinska. Pēc skolas beigšanas iestājās S. Mihoelsa vadītajā Valsts Ebreju teātra studijā Maskavā un 1947. g. tika nosūtīts uz Rīgu kā ebreju dramatiskā ansambļa palīgrežisors Latvijas PSR Valsts filharmonijā. Strādāja par režisoru un pedagogu Rīgas kultūras namos. Pēc Latvijas universitātes Filoloģijas fakultātes krievu valodas un literatūras nodaļas beigšanas 1953. g. strādāja par direktora vietnieku, direktoru Rīgas 6. un 5. vakara skolās. 1962.—90. g. strādāja Latvijas PSR Izglītības ministrijas Pedagoģijas ZPI, kurā vairākus gadus bija pedagoģisko pētījumu koordinācijas padomes zinātniskais sekretārs, pētījumu koordinators šajā jomā visās Latvijas augstākās mācību iestādēs. Vienlaikus palika praktizējošs pedagogs — pasniedza Rīgas 14. vakara-maiņu skolā krievu valodu un literatūru latviešu audzēkņiem. Kļuva par pētījumu un publikāciju par vakara, maiņu un neklātienes izglītības organizēšanas un aktivizēšanas problēmām autoru. Daudzu latviešu vakara un maiņu skolu krievu valodas un literatūras mācību grāmatu līdzautors, uzdevumu krājumu, skolu palīglīdzekļu par krievu-latviešu literārajām un kultūras saitēm, latviešu literatūras mācību grāmatu krievu skolām un augstskolām līdzautors. Viņa humānistiskās idejas par visu tautu draudzību un sadarbību atrada atbalsi arī 90. gadu neatkarīgajā Latvijā, kur tās atspoguļojās programmatiskajā palīglīdzeklī «Kultūras vienotā telpa» (1988). Liels manuskriptu mantojums nav publicēts.

S. Kovaļčuka