Livšics Isaaks Jefimovičs. 1935. g. iestājās Rumānijas Komunistiskajā jaunatnes savienībā, izplatīja lapiņas un nelegālu literatūru G. Lazāra ģimnāzijas skolnieku vidū. No 1937. līdz 1940. g. mācījies Bukarestes universitātē. 1939. g. novembrī kļuva par fakultātes šūniņas sekretāru, bet no 1940. g. janvāra — Bukarestes pilsētas studentu komunistiskās organizācijas partijas biroja loceklis. Pēc Besarābijas atbrīvošanas ar Sarkano Armiju, ar Rumānijas atļauju pārcēlās uz PSRS un strādāja par tulku Melnās jūras flotes izlūkošanas nodaļā (1940.—1944. g.). No 1944. līdz 1947. g. strādāja par tulku-referentu Sabiedroto Kontroles komisijas jūras nodaļā Bukarestē. 1947. g. pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja par vec. instruktoru LPSR Ministru padomes Kultūrpolitiskās izglītības iestāžu komitejā. No 1953. līdz 1954. g. strādāja par lektoru Latvijas PSR Politisko un Zinātnisko zināšanu izplatīšanas Republikāniskajā biedrībā, pasniedza niršanas kursos pie Rīgas ekspluatācijas iecirkņa. No 1954. līdz 1978. g. pasniedza P. Dauga vārdā nosauktajā medicīnas skolā. Aktīvi piedalījās sabiedriski politiskajā darbā — tika ievēlēts par skolas partijas organizācijas sekretāru, bija Latvijas Padomju-Rumānijas draudzības biedrības padomes loceklis. 1978. g. devās pensijā. Apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, Tēvijas kara II šķiras ordeni, 7 medaļām.

A. Baranovskis
F.1169
L.7024