Levins Šneers Mendeļevičs (1897, Dagda, Vitebskas guberņa ― 1969, Ļeņingrada) ― vēsturnieks. Vēstures zinātņu doktors. 1917. g. beidzis Petrogradas Psihoneiroloģijas institūta Vispārējo izglītības fakultāti. Studentu gados pievienojās sociāldemokrātiem ― internacionālistiem. 1923. g. beidzis Hercena vārdā nosauktā Petrogradas Pedagoģiskā institūta Sociāli-vēstures fakultāti. 1919.―20. g. bija arhivists Petrogradas Vēsturiski-revolucionārajā arhīvā, 1925.―26. g. ― žurnāla «Biloje» galvenā redaktora vietnieks, 1927.―30. g. ― redaktors Goslizdata Ļeņingradas nodaļā. 1929.―35. g. strādāja par redaktoru un konsultantu Vissavienības bijušo politieslodzīto un izsūtīto biedrības izdevniecībā, 1930.―33. g. bija konsultants un daudzu rakstu autors biobibliogrāfiskajai vārdnīcai «Krievijas revolucionārās kustības darbinieki». No 1934. g. strādāja PSRS ZA Vēstures institūta Ļeņingradas nodaļā. Viens no mācību grāmatas «PSRS vēsture» otrā sējuma (augstskolām) autoriem (1940. g.). 1941.―42. g. ziemu pavadīja blokādes Ļeņingradā, kur uzrakstīja un izdeva divas brošūras ― «Brusilova izrāviens» un «Lielā tautas ziedotā armija». 1942.―45. g. atradās evakuācijā Taškentā. 1945. g. maijā atgriezās Ļeņingradā, strādāja Vēstures institūta Ļeņingradas nodaļā. Vairāk nekā 100 zinātnisku darbu autors par krievu sabiedriskās domas vēsturi 19. gs. un revolucionārās kustības vēsturi Krievijā 19. gs. 2. pusē. Strādājot Ļeņingradas arhīvos, atklāja un ieviesa zinātniskajā apritē ievērojamu daudzumu dokumentu par sabiedriskās kustības vēsturi Krievijā (publicēti žurnālos «Krasnij Arhiv», «Krasnaja Letopiss», «Katorga i Ssilka» u. c.).

Darbi: Dmitrijs Aleksandrovičs Klemenss. Revolucionārās darbības apcerējums. M., 1922; Brusilova izrāviens. M.-Ļ., 1941; Lielā tautas ziedotā armija. M.-Ļ., 1941. (Līdzautors); Buržuāziskās reformas 1860. gados. M., 1947. (Līdzautors); Sabiedriskā kustība Krievijā 60.―70. gados, 19. gs. M.-Ļ., 1958; Apcerējumi par krievu sabiedriskās domas vēsturi. 19. gs. 2. puse — 20. gs. sākums. Ļ., 1974.

REE