Leitmane Basja Veņjaminovna (1908, Rīga — ?) — revolucionārās kustības dalībniece buržuāziskajā Latvijā (cīņubiedri — M. Romanovskis, N. Noskovs), politisko represiju upure PSRS. Darba gaitas sāka Rīgā — bija pārdevēja veikalā, strādniece fabrikā. 1926.—1929. g. bija MOPR biedre, palīdzēja politieslodzītajiem, organizēja fabrikas jaunatni, par ko tika atlaista no darba. Pēc māsas izsaukuma un PSRS Tautas ārlietu komisariāta atļaujas 1929. g. augustā devās uz Harkovu (Ukraina). 1932. g. tika nosūtīta uz Maskavas Padomju celtniecības institūtu pie VCIK, pēc kura beigšanas strādāja par apgabala izpildkomitejas instruktori, Birobidžanas (Ebreju autonomais apgabals Krievijā) apgabala komitejas komjaunatnes sekretāra vietnieci. KPFS biedre no 1932. g. 1936. g. tika ievēlēta par komjaunatnes apgabala komitejas biroja locekli. 1937. g. 3. decembrī tika arestēta NKVD struktūru, 1938. g. 8. decembrī apsūdzēta pēc tā laika RPFSR Kriminālkodeksa 58.-10. panta (antipadomju propaganda, izmantojot masu reliģiskos vai nacionālos aizspriedumus) un notiesāta uz 5 gadiem brīvības atņemšanas, faktiski atradās nometnēs līdz 1946. g. No 1947. g. strādāja par statistiķi Daugavpils Tautas izglītības nodaļā. 1956. g. tika pilnībā reabilitēta ar EAA apgabala tiesas Prezidija lēmumu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, 1957. g. atjaunota KPFS biedru sastāvā. Republikāniskas, vēlāk arī vietējas nozīmes personālā pensionāre.

I. Bažuls