Leibovičs Iešajagu (1903-1994)
| Personas dati |
| Uzvārds | Leibovičs |
| Vārds | Iešajagu |
| Dzimšanas gads | 1903 |
| Dzimšanas vieta | Rīga |
| Miršanas gads | 1994 |
| Miršanas vieta | Jeruzaleme |
| Dzimums | M |
Leibovičs (Leibovics) Iešajagu (Iešajahu, Isaja) (1903, Rīga ― 1994, Jeruzaleme) ― bioķīmiķis, publicists, sabiedriskais darbinieks. Beidzis Berlīnes un Bāzeles universitātes. Filozofijas doktors (1924. g., Berlīnes universitāte), medicīnas doktors (1934. g., Bāzeles universitāte), bioķīmijas profesors (1942. g.). 1935. g. pārcēlās uz Palestīnu. 1935.―94. g. pasniedza Ebreju universitātē (Jeruzaleme). Darbu par organiskās ķīmijas, bioķīmijas, neirofizioloģijas problēmām, kā arī judaikas jomā («Tora un baušļi mūsu laikā», 1954. g.; «Maimonida ticība», 1980. g. u. c.), politoloģijas («Judaisms, ebreju tauta un Izraēlas valsts», 1975. g. u. c.), filozofijas («Ķermenis un dvēsele. Psihofiziskā problēma», 1975. g.) un citu humanitāro zinātņu autors. «Ivrita enciklopēdijas» literārais redaktors dabaszinātņu jomā (1.―21. sēj.) un tās galvenais redaktors (10.―21. sēj.). L. izstrādātā ebreju tautas būtības koncepcija apgalvo, ka ebreju tautība pati sevi noteica un saglabāja savu savdabību tikai un vienīgi pateicoties dzīvesveidam, kas balstīts uz Halahas priekšrakstu, kuri regulē ebreju reliģisko, ģimenes un pilsonisko dzīvi, praktisko izpildi. L. saskatīja judaisma priekšrakstu un aizliegumu brīvprātīgā pieņemšanā lielāko varoņdarbu, kas pārspēj jebkurus zinātnes, kultūras un sociālā taisnīguma sasniegumus. L. noliedza cionismam reliģiskas un vēsturiskas saknes un traktēja to vienīgi kā dabisku vēlmi atbrīvoties no nejудеju varas, nevis kā ceļu uz ebreju vēstures nepārtrauktības saglabāšanu. Bija dedzīgs Izraēlas vērtību un nacionālās politikas kritiķis. Pazīstami viņa izteikumi par karavīru «judeju-nacistisko» mentalitāti pēc Libānas kara 1982. g., kas izraisīja plašu rezonansi izraēliešu vidū. 1983. g. zinātnieku grupa izdeva krājumu «Noliegums noliegšanas dēļ», veltītu Leiboviča uzskatu kritiskai analīzei. 1993. g. L. atteicās no Izraēlas Valsts prēmijas, jo šīs prēmijas piešķiršana viņam izraisīja sīvu polemiku sabiedrībā.
Sieva Greta, 6 bērni, no tiem dēls Elija bija Telavivas universitātes Astrofizikas katedras pārzinis un ilggadējākais Vaisa observatorijas direktors, dēls Uri ― medicīnas profesors Hadasas universitātes medicīnas centrā, meita Iska ― apgabala prokurore. Māsa Nehama ― pasaulslavena Bībeles teoloģe.
REE