Lazṇiks Hajms Tanhumovičs (15.09.1915, Smoļenska) — darbinieks. L. vecāki Lazṇiks Tanhumus (1871–1939) un Lazṇika (Ritvo) Cipa (1881–1941) pirms 1. pasaules kara dzīvoja Latvijā; 20. gados L. ģimene pārcēlās uz Daugavpils. No 1937. līdz 1939. gadam L. dienēja Latvijas Armijā. Līdz 40. gadiem strādāja privātuzṇēmumos Daugavpilī. Iestājies LVU Juridiskajā Fakultātē. Brīvprātīgi iestājās Latvijas Divīzijā; 1941.–42. gadā piedalījās kaujās pie Starās Rusas. 1942. gadā smagi ievainots; palika par kara invalīdu. Līdz 1946. gadam dzīvoja Kazaṇā. 1959. gadā neklātienē pabeidza Latvijas Valsts Universitātes Juridisko Fakultāti; bet specialitātē nestrādāja: 40. gadu beigās L. saslima ar plaušu tuberkulozi; 1959. gadā L. stāvoklis strauji pasliktinājās. No 1960. gada — invaliditātes pensionārs.

Apbalvots ar medaļu „50 gadi RKKA“.

L. brālis Lazṇiks Pejsahs (1917–1942) kritis kaujās pie Starās Rusas 1942. gadā. Māsa Lazṇika Rahiļa (1911–40. gadi) pazudusi bez vēsts kara gados. L. māte Lazṇika (Ritvo) Cipa (1881–1941); Krustpilsas dzimtene; fašistu noslepkavota 1941. gadā.

A. Normans

Lazṇika (Jakubsons) Marija (1917) — sieva
Lazṇiks Tanhumus (1871–1939) — tēvs
Lazṇika (Ritvo) Cipa (1881–1941) — māte
Lavrinenoka (Lazṇika) Anna (1947) — meita
Lazṇiks Pejsahs (1917–1942) — brālis
Lazṇika Rahiļa (1911–40. gadi) — māsa
Lazṇiks Tuvijs (1912) — brālis
Bajbakova (Lazṇika) Neha (1909) — māsa
Kacens (Lazṇika) Esfīra (1921) — māsa
Šteinbergs (Lazṇika) Musja (1913) — tēva brāļa meita