Lacvinskis Samuils Moisejevičs (16.07.1913, Daugavpils) — galdnieks. Lacvinska Moisa (1892, Rēzekne – 1920, Daugavpils) un Lacvinskas (Skojas) Pajas (1891, Daugavpils – 1941, Daugavpils) dēls. Pēc tēva nāves ievietots bērnunamā; tur 1925. gadā pabeidza 4 klases pamatskolas. 1929. gadā pabeidza Daugavpilsas Amatniecības Skolu; ieguva galdnieka specialitāti. 1929.–32. gadā — galdnieks Krēcmana darbnīcās; galdnieks-amatnieks Daugavpilī. 1932. gadā kopā ar personu grupu nelegāli emigrēja uz Padomju Savienību; pārcēlās uz Ebreju Autonomo Republiku. 1932.–37. gadā — galdnieks Dmitrova mēbeļu fabrikā Birobidžānā. 1937. gadā, iesniedzot dokumentus padomju pilsonības saṇemšanai, L. saukts pie kriminālatbildības pēc „KRD“ panta; PSRS Speciālā Padome notiesāja uz 3 gadiem brīvības atṇemšanas. Pilnīgi reabilitēts 1956. gadā. Pēc atbrīvošanas 1941.–46. gadā — galdnieks Magadanas Gorkommuṇotdeļa darbnīcās. 1946. gadā L. atgriezās Daugavpilī. No 1946. gada — strādnieks; meistars fabrikā „Sarkanais Mēbelnieks“. Apbalvots ar medaļu „Par drosmes darbu Lielajā Tēvijas karā 1941.–45. gadā“. Laulībā ar Lacvinsku (Druju) Veru (1912, Daugavpils) piedzima meita Lacvinska Polīna (1951, Daugavpils). Arī L. adoptēja Kačanovsku (Lacvinsku) Tamāru (1945, Harkovskas apg.). Holokaustā gājušas bojā L. māte un māsa Elcofone (Lacvinska) Nehama (1915, Daugavpils – 1941, Daugavpils). 1964. gadā L. iesniedza pirmo lūgumu emigrēt uz Izraēlu pēc māsas Krauzes (Lacvinskas) Rozas (1917, Daugavpils) uzaicinājuma; šī 1957. gadā repatriējās uz Poliju; vēlāk pārcēlās uz Izraēlu. L. lūgums apmierināts tikai 1971. gadā.

A. Normans

Lacvinska (Druja) Vera (1912, Daugavpils) — sieva
Lacvinska Polīna (1951, Daugavpils) — meita
Kačanovska (Lacvinska) Tamāra (1945, Harkovskas apg.) — padmeita
Lacvinskis Moiss (1892, Rēzekne – 1920, Daugavpils) — tēvs
Lacvinska (Skoja) Paja (1891, Daugavpils – 1941, Daugavpils) — māte
Elcofone (Lacvinska) Nehama (1915, Daugavpils – 1941, Daugavpils) — māsa
Krauze (Lacvinska) Roza (1917, Daugavpils) — māsa