Lacki-Bertoldi Zevs Volfs (1881, Kijeva) — sabiedriskais darbinieks. 1901. gadā par politiskiem uzstājumiem izslēgts no Rīgas polytechnikuma; aizbrauca ārvalstīs. Viens no Sirkina sionistiski-sociālistiskās grupas „Hejrut“ dibinātājiem Berlīnē. Vēlāk nelegāli strādāja Daugavpilī. Piedalījās partijas konferencē; ievēlēts centrālajā komitejā; pēc tam pārcēlās uz Viļṇu; tad — uz Vīni; vēlāk dzīvoja Pēterburgā; kur bija saistīts ar ebreju emigrantu organizācijām. 1917. gadā Tautas partijas līdzdibinātājs; kļuva par tās vadītāju; bijis ebreju lietu ministrs Ukrainā. Bijis viens no ebreju pasaules palīdzības konferences iniciatoru un izpildkomitejas locekļiem. Kā organizācijas sūtnis bijis Čīlē un ar emigrācijas jautājumu komisiju; gadu vēlāk bijis Dienvidamerikā. 1925. gada beigās apmetās Rīgā. Kļuvis par „Dos Folk“ redaktoru. 1926. gadā pārgāja uz „Frimorgn“ kā redaktors. Daudz rakstījis avīzēs un žurnālos; arī izdeva grāmatas par ebreju kultūras problēmām; par saviem braucieniem; par vispārīgiem literatūras un mākslas jautājumiem. Bijis ebreju literārās biedrības „Alef“ priekšsēdētājs; daudzu komiteju loceklis Latvijā. Nopelni ebreju teātra veidošanā Rīgā. Bijis organizācijas „Hias“ apvienotā vietējā komiteja loceklis. „Līgas par darbiniekiem Erec Izraēlā“ prezidija loceklis. Daudzkārt uzstājies dažādu organizāciju sapulcēs. Jāatzīmē, ka jaunībā veica neatlaidīgu cīṇu pret „Tamudu Toru“ un kļuva par vienam no „Heders Metukāns“ biedrības dibinātājiem; kas spēlēja lielu lomu ebreju dzīvē.