Landau Āvrahāms Ebers Giršovičs (26.10.1878, Rēzekne – 30.10.1959, Lozanna) — ārsts; zinātnieks; pedagogs. Dzimis tirgotāja ģimenē; vecākais no četriem dēliem. Mācījies Rēzeknē; pēc tam Rīgas ģimnāzijā. Pabeidza Tartu Universitāti. Par pētījumu „Euripīda morālie un politiskie uzskati“ saṇēmis universitātes sudraba medaļu. Pētīja ķemmjūṇu centrālo nervu sistēmu un jūras eža mākslīgo apaugļošanu zooloģijas stacijā. 1903. gadā studēja Minhenes histoloģijas laboratorijā; 1903.–04. gadā strādāja par asistentu Anatomijas Institūtā P. Ļesafta vadībā Sanktpēterburgā. 1904. gadā atgriezās Tartu; rakstīja doktora disertāciju. 1906.–12. gadā strādāja par asistentu prof. A. Raubera vadītajā Anatomijas Institūtā. 1913. gadā saṇēma profesora amatu Bernes Universitātē. 2. pasaules kara laikā dienēja par militāro ārstu militārajā lazaretē Francijā. Tur savāca lielu neiroloģijas materiālu (ap 8000 gadījumu). Pētīja galvaskausa un smadzeṇu attīstības mijsakarību. Pēc kara atgriezās Bernē; nodarbojās ar zinātnisko darbību; saṇēma Šveices pilsonību. 1923. gadā uzaicināts uz Lietuvas Universitāti vadīt Histoloģijas un Embrioloģijas katedru. 1923. gada 28. novembrī ieradās Kauṇā. Darba laikā dibināja katedru Medicīnas Fakultātē; pirka un veda no ārzemēm aprīkojumu un instrumentus; apmācīja speciālistus. Gada laikā apguva lietuviešu valodu; sāka to pasniegt, neraugoties uz iespēju divus gadus lasīt lekcijas krieviski. Papildus zinātniskajai darbībai; bija privātprakse nervu sistēmas slimībās. 1932. gadā atgriezās Šveicē. Pasniedza un nodarbojās ar zinātnisko darbību Lozannas Universitātē. 1950. gadā aizgāja pensijā. 173 publikāciju autors; darbos vācu; franču; lietuviešu; latviešu; poļu; krievu; itāļu valodās; kā arī krājums „Ārstu stāsti“. Viṇa vadībā aizstāvētas 12 doktoru disertācijas. Nodarbojās ar glezniecību; bijis šahists; spēlēja vijoli.