Lajevskis Josifs Uzieļevičs (13.12.1920, Orela) — advokāts. 1941. gadā pabeidza Ļeṇingradas Juridiskā Institūta 4. kursu. 1941. gadā iesaukts Padomju Armijā; pārcelts uz Maskavas Militāro Juridisko Akadēmiju. 1942.–45. gadā — divīzijas, garnizonu, aizmugures un frontes militārā tribunāla loceklis. Piedalījās militārajās un aizmugures operācijās Dienvidrietumu un 4. Ukrainas frontēs. 1945.–61. gadā — armijas, garnizonu, korpusa militārā tribunāla loceklis Piedaļu, Turkestānas un Odesas Militārajos Apgabalos. 1951. gadā ieguva militārā jurista specialitāti; pabeidzis Maskavas Militāro Juridisko Akadēmiju. 1961.–77. gadā — Pribaltijas Militārā Apgabala militārā tribunāla loceklis. Pēc atvaļināšanas rezervē 1997. gadā; strādāja par konsultantu un vecāko sekretāru PribVO militārajā tribunālā. Apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un vairākām kaujas nopelnu medaļām. KPSS biedrs no 1945. gada. Laulībā ar Lajevsku Liliju (1926) piedzima dēls Lajevskis Vladimirs (1956). No 1979. gada — Latvijas PSR Advokātu Kolēģijas advokāts. No 1998. gada — Latvijas PSR Advokātu Kolēģijas zvērinātais advokāts. 1999. gadā atskaitīts no Latvijas Zvērinātu Advokātu Kolēģijas veselības dēļ.

A. Normans

Lajevska Lilija (1926) — sieva
Lajevskis Vladimirs (1956) — dēls