Kušners Izrails Berkovičs (15.8.1893, Vitebska) — audējs; brāķeris. K. vecāki bija Daugavpilsas dzimtenieki; 1898. gadā visa ģimene pārcēlās uz Rīgu.
No 1915. gada bijis audēja māceklis; pēc tam audējs Rīgas tekstilfabrikā Lāčplēša ielā. No 1930. līdz 1940. gadam strādāja par audēju tekstilfabrikā „Švarcs un Dēls“. No 1940. līdz 1941. gadam — tekstilfabrikā „Atspole“. Kopā ar Darba Armiju kara sākumā K. atkāpās uz Gorkijas pilsētu; drīz mobilizēts Padomju Armijā. Demobilizēts 1945. gada beigās Kuibiševā; atgriezās Rīgā. Strādāja par brāķeri fabrikā „Kurzemē Manufaktūra“ (1946.–48.); šūšanas fabrikā „Drēbniecks“ (1949); fabrikā „Boļševičkas“.
Apbalvots ar medaļu „Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941.–45. gadā“; jubilejas medaļu „Divdesmit gadi uzvarai Lielajā Tēvijas karā 1941.–45. gadā“; zīmi „Divdesmit pieci gadi uzvarai Lielajā Tēvijas karā 1941.–45. gadā“; krūšu piemiṇas zīmi cīnītājam militārajās operācijās Ziemeļrietumu frontē Lielajā Tēvijas karā; piemiṇas zīmi „Trieciena armijas veterānam“.
K. vecāki Kušners Berka (1862–1932) un Kušnere Rahiļa (1864–1928) gājuši bojā pirms Lielā Tēvijas kara. Brālis Kušners Grigorijs (1892–1939) miris 1939. gadā Rīgā. Māsa Livlandčika (Kušnere) Sonja (1896–1972) pēdējos dzīves gadus dzīvoja ar ģimeni Kišiṇevā. Brālis Kušners Abrahams-Leons (Levs) (1890–40. gadi); māsa Segals (Kušnere) Anna (1898–40. gadi); kā arī sieva Kušnere (Rumane) Roza (1896–40. gadi) un divas meitas Kušnere Mihlja (1923–40. gadi) un Kušnere Golde (1930–40. gadi) gājuši bojā Rīgā vācu okupācijas laikā. K. meita Gureviča (Kušnere; Štrobaha) Sima (1924) 1973. gadā izbrauca uz Izraēlu; no turienes pārcēlās uz pastāvīgu dzīvesvietu Ṇujorkā.

A. Normans