Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Kupers Emīls (1877-1960)

Personas dati
UzvārdsKupers
VārdsEmīls
Dzimšanas gads1877
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena1
Dzimšanas vietaHersona
Miršanas gads1960
Miršanas mēnesis11
Miršanas diena16
Miršanas vietaṆujorka
DzimumsM

Kupers Emīls Alberts (01.12.1877, Hersona – 16.11.1960, Ṇujorka) — diriģents, vijolnieks.
Jaunībā uzstājies kā vijolnieks daudzās Eiropas pilsētās. Studēja Odesas Mūzikas Skolā; 1891.–93. gadā — Vīnes Konservatorijā. 80. gadu beigās kādu laiku dzīvoja kopā ar ģimeni un strādāja Konstantinopolē. 1891.–96. gadā koncertēja kā vijolnieks Vīnē, Budapeštā, Bukarestē. No 1896. gada strādāja par Kijevas Operas Teātra orķestra konċertmeistaru; pēc tam diriģents. No 1898. gada bijis operas teātru diriģents Odesā, Harkovā, Rostovā pie Donas; 1900.–07. gadā — Kijevas Operas Teātra diriģents; no 1907. gada — Zimina Operas (Maskava) diriģents; 1910.–19. gadā — Lielā Teātra (Maskava) diriģents. No 1908. gada — pastāvīgais Maskavas Imperiālā Krievu Mūzikas Biedrības simfonisko koncertu diriģents; 1909.–14. gadā — Djagiļeva „Krievu sezonu“ galvenais diriģents Parīzē un Londonā; 1919.–24. gadā — Petrogradas Operas un Baleta Teātra galvenais diriģents. 1925. gadā gastrolēja Rīgā; 1926.–29. gadā strādāja par galveno diriģentu Latvijas Nacionālajā Operā; piedalījās izrādēs „Stāsts par caru Saltānu“, „Kitežs“, „Zelta gailis“, „Sadko“, „Hovanščina“, „Valkirija“, „Otello“, „Verters“, „Rietumu meitene“, „Lakme“, „Andrē Šenjē“, „Romeo un Džuljeta“ (Š. Guno); „Džokonda“ (A. Poṇkielli). 1928. gadā pēc F. Šaļapina uzaicinājuma kopā ar Latvijas Nacionālās Operas kori piedalījās izrādē „Boriss Godunovs“ Berlīnē. Paralēli darbam Rīgā uzstājies daudzos pasaules operas teātros. Diriģēja simfoniskos koncertus Rīgā. Pasniedza diriģēšanu Latvijas Konservatorijā. Starp audzēkṇiem — L. Vigers. No 1929. gada strādāja ASV; 1932.–36. gadā diriģēja Grand Opéra teātrī (Parīze) un La Scala teātrī (Milāna); 1944.–50. gadā — Metropolitena Operas teātrī (Ṇujorka). 1950.–60. gadā bijis Batona-Rūžas (ASV) simfoniskā orķestra un Montreālas (Kanāda) operas teātra galvenais diriģents.
Dažu mūzikas darbu, apceres „Artūra Nikiša piemiṇai“ (1922) un autobiogrāfijas „Trumps manas mūzikas darbības pārskats“ autors.

Lit.: 1929. Nr. 23. 6. lpp.; Kupers Parīzē 1929. Nr. 50.