Kukļa Bers Ideļevičs (11.10.1903, Rēzekne) — strādnieks. Dzimis rati pārvedēja Kukļa Idela Geršoviča (1861, Rēzekne – 1941. gadā gājis bojā evakuācijas laikā) un mājsaimnieces Kukļa (Kļackinās) Rivas-Lejas (1863.–1905., Rēzekne) ģimenē. Pabeidza 4 klases ebreju pamatskolas (1911.–15., Rēzekne). Rēzeknē bijis māceklis Šejbeļa slēsarnīcā (1915.–17.); kravas nesējs un universālstrādnieks pie Gurviča un Gordona saimniekiem (1917.–18.); strādnieks eļļas spiestuvē (1918.–20.); kravas nesējs; rati pārvedējs pie Gurviča (1920.–24.); dienēja Latvijas Armijā (1924.–25.); bijis kravas nesējs un rati pārvedējs algotā darbā (1925.–40.); strādājis par pilnvaroto privāto tirdzniecības uzṇēmumu nacionalizācijā; arī kā pilnvarots aizsargāt sociālistisko īpašumu no iznīcināšanas un sabotāžas (1940.–41.); bijis NKVD Ugunsdzēsējas Apsardzes ugunsdzēsējs (1941); evakuēts uz Gorķijas apg. Pavlovas pilsētu; strādājis par kravas nesēju; pēc tam vietējā kolhozā; ugunsdzēsējas komandas karavīrs (1941.–44.); bijis Maskavas militarizētās ugunsdzēsējas operatīvās grupas karavīrs (1944); militarizētās ugunsdzēsējas komandas ugunsdzēsējs (1944.–60., Rīga); nestrādājis slimības dēļ (1960.–61.); bijis mājas nodarbinātas darbinieku kombināta strādnieks (1961.–78., Rīga).
Pirmajā laulībā ar Kukļu (Zlotinu) Hanu Gdaļjevnu (1902, Rēzekne – 1941. gadā gājusi bojā evakuācijas laikā) piedzima meita Kukļa Riva Berovna (1928, Rēzekne); dēli Kukļa Gdaļja Berovičs (1932, Rēzekne); Kukļa Motls Berovičs (1937, Rēzekne) un Kukļa Rafaels Berovičs (1939, Rēzekne). Visi bērni kopā ar māti 1941. gadā gājuši bojā evakuācijas laikā no Rēzeknes.
Otrajā laulībā ar Kukļu (Šugalu jeb Šugoļu; 1. laulībā — Levinu) Elku Icikovnu (1914, Rēzekne) piedzima meita Tokers (Kukļa) Ida Berovna (1946, Rīga).
1978. gadā saṇēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur no 1975. gada dzīvoja 2. sievas māsa — Kūrs (Šugals jeb Šugoļs) Bunja Icikovne (1930, Rēzekne).

N. Voronova