| Personas dati |
| Uzvārds | Bloha |
| Vārds | Haims |
| Dzimšanas gads | 1865 |
| Dzimums | M |
Šī ir veca dokumenta versija!
Krasinska Lija Emanuiļovna (1911-2009)
| Personas dati |
| Uzvārds | Krasinska |
| Vārds | Lija |
| Tēva vārds | Emanuiļovna |
| Dzimšanas gads | 1911 |
| Dzimšanas mēnesis | 1 |
| Dzimšanas diena | 25 |
| birth_place | Rīga |
| Miršanas gads | 2009 |
| death_month | 9 |
| death_day | 10 |
| Miršanas vieta | Haifa |
| Dzimums | F |
Krasinska Lija Emanuiļovna (25.01.1911, Rīga – 10.09.2009, Haifa) — mūzikologs. Latvijas PSR Nopelniem bagāts mākslas darbinieks (1961); habilitēts mākslas zinātṇu doktors; profesors; specializētās disertāciju aizstāvēšanas padomes locekle (Ļeṇingrada). 1921.–33. gadā studēja juniorā; pēc tam Latvijas Konservatorijas vecākajā nodaļā (profesora A. Sokolovska klavierspēles klase; profesora J. Vītola kompozīcijas teorijas klase). No 1929. gada piedalījās koncertos kā soliste un konċertmeistare; t. sk. kopā ar māsu; dziedātāju R. Krasinski (Rīga; Liepāja; Daugavpils). 1934. gadā pārcēlās uz PSRS; pasniedza klavierspēli; mūzikas teorētikas priekšmetus un mūzikas vēsturi Habarovskas Mūzikas Skolā; 1937.–41. gadā pasniedza mūzikas skolā Kaļiṇinā. 1941.–45. gadā atradās evakuācijā. 1945. gadā atgriezās Rīgā.
No 1945. gada marta līdz 1993. gada jūlijam strādāja par konċertmeistaru pie vokālistiem Latvijas Konservatorijā; pēc tam pasniedza teoriju; harmoniju; mūzikas darbu analīzi. 45 gadus Latvijas Konservatorijā lasīja lekciju kursu krievu un padomju mūzikas vēsturē; vadīja speciālo muzikologu kursu; ko pabeidza 44 muzikologi (starp audzēkṇiem — E. Lobačeva; M. Berlins; V. Muškins; T. Kuriševa; V. Briede; J. Torgāns; V. Lindenberga; M. Mihaiļecs u. c.). Publicējusi vairāk nekā 40 darbus; tostarp 11 grāmatas; nozīmīgus zinātniskus rakstus; kas iespiesti krājumos „Latviešu mūzika“; veltīti mūzikas vēstures un teorijas problēmām un latviešu mūzikas pētīšanai. 1946.–92. gadā veikusi plašu izglītojošu darbību; lasījusi lekcijas latviešu un krievu valodā Latvijas Filharmonijas zālēs; Latvijas Radio un televīzijā; Poligrāfistu Klubā; vadījusi „Mūzikas svētdienas“ Latvijas Konservatorijā u. c. No 2003. gada dzīvoja Izraēlā.
Darbi: Adolfs Skulte. M.; 1959; Mācāmies uztvērt mūziku. Rīga; 1979 (latviski); Čaikovska operas melodija. Ļ.; 1986; Latviešu simfoniskā mūzika 20.–30. gados. Rīga; 1983 (latviski).