Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Personas dati
UzvārdsBloha
VārdsHaims
Dzimšanas gads1865
DzimumsM

Šī ir veca dokumenta versija!


Krasinska Lija Emanuiļovna (1911-2009)

Personas dati
UzvārdsKrasinska
VārdsLija
Tēva vārdsEmanuiļovna
Dzimšanas gads1911
Dzimšanas mēnesis1
Dzimšanas diena25
birth_placeRīga
Miršanas gads2009
death_month9
death_day10
Miršanas vietaHaifa
DzimumsF

Krasinska Lija Emanuiļovna (25.01.1911, Rīga – 10.09.2009, Haifa) — mūzikologs. Latvijas PSR Nopelniem bagāts mākslas darbinieks (1961); habilitēts mākslas zinātṇu doktors; profesors; specializētās disertāciju aizstāvēšanas padomes locekle (Ļeṇingrada). 1921.–33. gadā studēja juniorā; pēc tam Latvijas Konservatorijas vecākajā nodaļā (profesora A. Sokolovska klavierspēles klase; profesora J. Vītola kompozīcijas teorijas klase). No 1929. gada piedalījās koncertos kā soliste un konċertmeistare; t. sk. kopā ar māsu; dziedātāju R. Krasinski (Rīga; Liepāja; Daugavpils). 1934. gadā pārcēlās uz PSRS; pasniedza klavierspēli; mūzikas teorētikas priekšmetus un mūzikas vēsturi Habarovskas Mūzikas Skolā; 1937.–41. gadā pasniedza mūzikas skolā Kaļiṇinā. 1941.–45. gadā atradās evakuācijā. 1945. gadā atgriezās Rīgā.
No 1945. gada marta līdz 1993. gada jūlijam strādāja par konċertmeistaru pie vokālistiem Latvijas Konservatorijā; pēc tam pasniedza teoriju; harmoniju; mūzikas darbu analīzi. 45 gadus Latvijas Konservatorijā lasīja lekciju kursu krievu un padomju mūzikas vēsturē; vadīja speciālo muzikologu kursu; ko pabeidza 44 muzikologi (starp audzēkṇiem — E. Lobačeva; M. Berlins; V. Muškins; T. Kuriševa; V. Briede; J. Torgāns; V. Lindenberga; M. Mihaiļecs u. c.). Publicējusi vairāk nekā 40 darbus; tostarp 11 grāmatas; nozīmīgus zinātniskus rakstus; kas iespiesti krājumos „Latviešu mūzika“; veltīti mūzikas vēstures un teorijas problēmām un latviešu mūzikas pētīšanai. 1946.–92. gadā veikusi plašu izglītojošu darbību; lasījusi lekcijas latviešu un krievu valodā Latvijas Filharmonijas zālēs; Latvijas Radio un televīzijā; Poligrāfistu Klubā; vadījusi „Mūzikas svētdienas“ Latvijas Konservatorijā u. c. No 2003. gada dzīvoja Izraēlā.

Darbi: Adolfs Skulte. M.; 1959; Mācāmies uztvērt mūziku. Rīga; 1979 (latviski); Čaikovska operas melodija. Ļ.; 1986; Latviešu simfoniskā mūzika 20.–30. gados. Rīga; 1983 (latviski).