Kleṇickis Josifs Izraiļevičs dz. 1897. gadā Brestas-Litovskā — atslēdznieks. Kleṇicka Izraila (1860, Brest-Litovska – …) un Kleṇickas Lejas (1860, Brest-Litovska – 1917, Varšava) dēls. 1915.–16. gadā — atslēdznieks Brest-Litovska dzelzceļa depo. 1917.–18. gadā — atslēdznieks privātā darbnīcā Bjali pilsētā. 1919.–20. gadā — arodbiedrības sekretārs Brest-Litovskā; VKP(b) biedrs. 1920.–21. gadā dienēja Sarkanās Armijas rindās. 1922.–27. gadā — sargs PSRS Narkōmfinā Maskavā. 1929.–42. gadā — atslēdznieks: Maskavas rūpnīcās „Vato“ (1929.–30.) un „Aviapribors“ (1930.–33.); Maskavas metro celtniecībā (1933.–35.); Sahnesft rūpnīcā Sahalīnā (1935.–36.); fabrikā „Intoms“ (1936.–40.) un Svaru un Mēru institūtā (1940.–42.) Maskavā. 1942. gadā mobilizēts Darba Armijā; līdz 1945. gadam strādāja militārajā rūpnīcā Nr. 112 Gorkomā. 1945.–46. gadā — atslēdznieks SMU Nr. 2 Tanku Rūpniecības Ministrijā Maskavā. 1946. gadā K. pārcēlās uz Rīgu; līdz 1947. gadam strādāja Rīgas Vagonu Celtniecības Rūpnīcā. 1947.–49. gadā — Smagās Rūpniecības Ministrijas pārstāvniecībā (1947.–49.). 1949.–51. gadā — sagādnieks un noliktavas pārzinis Rīgas Utilateriālu Savākšanā. 1952.–58. gadā — atslēdznieks arteļos „Dzintari“ un „Jaunais Komunārs“ Rīgā. No 1958. gada — pensionārs. 1937.–39. gadā K. atradies izmeklēšanā pēc KSFSR KK 58. panta; pēc paša K. minētajiem, — sakarā ar korespondenci, kas uzturēta ar Varšavā dzīvojošo tēvu.

Civillaulībā ar Rivlinu Mariju (1901, Baltkrievija) piedzima bērni Kleṇicka Tamāra (1926, Maskava) un Kleṇickis Aleksandrs (1931, Maskava).
Nākamā laulība ar Zandi Frīdu (1898, Ventspils) šķirta 1966. gadā.
K. brālis Kleṇickis Ezra (1899, Brest-Litovska – 1920) kritis Pilsoṇu kara frontēs Sarkanās Armijas sastāvā.
K. māsa Binjamins (Kleṇicka) Estera (1901, Brest-Litovska – 1949, Palestīna) 30. gados emigrēja uz Palestīnas teritoriju.
1971. gadā K. saṇēma atļauju emigrēt uz Izraēlu pēc māsas meitas un dēla — Dīvanes (Binjaminam) Lejas (1942, Izraēla) un Binjamina Avjezera (1944, Izraēla) uzaicinājuma.

A. Normans