Kivoiniķe Nehama Lejbovna (25.06.1923, Rīga) – darbiniece. 1937. gadā pabeidza pamatskolu Rīgā. Tad 1940. gadā iestājās mācīties vakara skolas 7. klasē; vienlaikus strādājot par mācekli tekstilrūpnīcā „Zigels“ līdz 1941. gadam.
1941. gada jūnijā kopā ar visu ģimeni evakuēta uz Gorkijas apg.; strādājusi zāģētavā. Pēc tam pārcēlās uz Čeļabinsku un strādāja Kirova vārdā nosauktajā ČTZ rūpnīcā. Tad pārcelta OTK par kontrolieri.
1946. gadā atgriezās Rīgā; pieṇēmās darbā artelī „Brīvība“ par pieṇēmēju. 1947.–48. gadā – pārdevēja Galvenajā universālveikalā. 1961.–63. gadā strādāja mājās arteļa „Baltija“ uzdevumā. No 1963. gada – pārdevēja Rīgas 2. pilsētas rūpnieciskajā tirdzniecībā. 1972. gadā saṇēma atļauju izbraukt ar ģimeni uz Izraēlu.
1947. gadā apprecējās ar Kivoinikiem Dāvidu Joseļevičs.
Laulībā piedzima meita un dēls:
Kivoiniķe Frīda Davidovna
Kivoiniks Šmerls Davidovičs.
Tēvs – Kivoiniks Lejbs Abramovičs (1887, Rīga – 1930, Rīga).
Māte – Kivoiniķe Šeina Hānovna (1889, Daugavpils – 1961, Rīga) – šuvēja.
Brālis – Kivoiniks Šmerls Lejbovičs (1914, Rīga – 1942, Staraja Russa) – meistars zeķu fabrikā Rīgā; kritis frontē.
Māsas:
Kivoiniķe Basja Lejbovna (1927, Rīga – 1942, Gorkijas apg.) – mirusi evakuācijā,
Uļfkelmanis (dz. Kivoiniķe) Asja Lejbovna (1912, Rīga – (?)) – 1964. gadā aizbrauca uz Izraēlu,
Fišers (dz. Kivoiniķe; pirmajā laulībā – Glezere) Beila Lejbovna, Zilberbrant Roza Lejbovna (1925, Rīga – (?)) – šuvēja ateljerā.