Kacs Arkādijs Frīdrihovičs (05.01.1931, Nikolajeva) — režisors. Pabeidzis Odesas Teātra skolu; strādājis par aktieri Padomju Armijas teātrī (Odesa), Krievu Drāmas teātrī (Beltci, Moldova). Dienējis jūras kara flotē. 1960. gadā pabeidza Ļeṇingradas Teātra, Mūzikas un Kinomākslas institūta Režijas fakultāti. Strādājis par režisoru Iževskas V. G. Koroļenko vārdā nosauktajā krievu drāmas teātrī (iestudēja „Dzīvo līķi“ L. N. Tolstoja u. c.). 1963. gada sākumā uzaicināts par režisoru Rīgas Krievu Drāmas teātrī (iestudēja „Nopietnu komēdiju“ („Bīstamie gadi“) B. Bžezovskas). No 1964. gada beigām — teātra galvenais režisors (iestudēja vairāk nekā 40 izrādes, tostarp „Vienas mīlestības vēsture“ K. M. Simonova (1963), „Jegorijs Buļičovs un citi“ M. Gorkija (1964), „Rietumu stāsts“ A. Lorenta un L. Bernsteina (kopā ar L. S. Beļavski, 1965), „Apakšā“ M. Gorkija (1970), „Stundas virsotne“ pēc J. Staviṇska (1971), „Žanna d'Arka“ A. Upīša (1972), „Katram gudrainajam pietiek muļķības“ A. N. Ostrovska (1973), „Sarunas ar Sokrātu“ E. S. Radzinska (1974), „Pīļu medības“ A. V. Vampilova (kopā ar I. Š. Pekeru, 1976), „Karalis Lirs“ V. Šekspīra (1977), „Zemenes lauks“ I. Bergmana (kopā ar A. N. Kazancovu, 1978), „Drēbnieku dienas Silmačos“ R. Blaumana (1980), „Anna Snegina“ pēc S. A. Jeseṇina (kopā ar Ju. G. Losjevu, 1981), „Revidents“ N. V. Gogoļa u. c.). No 1989. gada strādā Jevg. Vahtangova vārdā nosauktajā teātrī (iestudēja izrādes „Saulriets“ pēc I. E. Bābeļa motīviem (1989), „Marta idas“ pēc T. Vaildera (1991), „Balzaminova laulības“ A. N. Ostrovska (1993), „Barbari“ M. Gorkija (1995) u. c.). Izveidojis savu teātri pie Centrālā Aktieru nama Maskavā (iestudēja „Annu Sneginu“ — vienu no saviem labākajiem režijas darbiem). Iestudē izrādes Krievijas provinces teātros. Udmurtijas APSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1963); Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1976).

REE; G. Smirins