Kans Nikolajs Samuiļovičs (1910)
| Личные данные |
| Фамилия | Kans |
| Имя | Nikolajs |
| Отчество | Samuiļovičs |
| Год рождения | 1910 |
| Месяц рождения | 8 |
| День рождения | 14 |
| Место рождения | Rīga |
| Пол | M |
Kans Nikolajs Samuiļovičs (14.8.1910, Rīga) – jurists. Dzimis darbinieka Kana Samuila (… – 1920) ģimenē. Vēl esot vidusskolas skolnieks, sācis dot privātstundas. 1929.–36. gadā studēja tieslietas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē. Vienlaikus, lai nopelnītu iztiku, strādāja par privātu mācītāju. Pēc universitātes beigšanas K. nevarēja atrast darbu pēc specialitātes un turpināja dot privātstundas. 1940. gadā, pēc Padomju varas nodibināšanas, pieṇēmās darbā Iekšlietu ministrijas orgānos par juridisko disciplīnu, krimināltiesību un kriminālā procesa pasniedzēju. 1941. gada vasarā evakuēts uz Gorkiju. 1941. gada septembrī brīvprātīgi aizgāja frontē. 201. Latvijas divīzijas sastāvā K. piedalījies kaujās pie Maskavas un Starās Rusas. 1942. gadā pēc ievainojuma un smagas kontūzijas demobilizēts kā 2. grupas invalīds. Pārcēlies uz Čkalovu, kur agrāk evakuēta K. ģimene; strādājis par Militārtirdzniecības ēdnīcas pārzini un preču zinātnieku-juriskonsultu Čkalovas Galvenā tehniskā materiālu apgādes kontorā.
1945. gada sākumā, pēc izsaukuma pārcēlies uz Rīgu un strādāja par Maskavas rajona prokurora palīgu. 1945. gada jūnijā, pēc Iekšlietu ministrijas pieprasījuma, atgriezies darbā orgānos. 1945.–52. gadā strādājis par pasniedzēju un vecāko pasniedzēju Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Virsnieku skolā. Pasniedza juridiskās disciplīnas, tostarp krimināltiesības, kriminālā un civilā procesus. VKP(b) biedrs no 1948. gada. 1948.–50. gadā mācījies Marksisma-Ļeṇinisma Universitātes vakara nodaļā. Paralēli no 1945. gada strādājis par militāro izmeklētāju. 1952. gada janvārī demobilizēts no Iekšlietu ministrijas orgāniem slimības dēļ. 1951. gadā pielaists pie juridisko zinātṇu kandidāta minimuma kārtošanas. 1952. gadā K. uzṇemts par Latvijas PSR Advokātu kolēģijas locekli. Strādājis par advokātu Valmieras juridiskajā konsultācijā un 1953. gadā iecelts par tās vadītāju. 1955. gadā pārcelts uz advokātu praksi Rīgā. 1961.–74. gadā — Rīgas 1. juridiskās konsultācijas vadītājs. No 1974. gada — advokāts tajā pašā konsultācijā. 1978. gadā izslēgts no Advokātu kolēģijas sakarā ar aiziešanu pensijā.
Divreiz ievēlēts par revīzijas komisijas priekšsēdētāju. Divreiz ievēlēts arī par Advokātu kolēģijas prezidija locekli. Bijis Rīgas Oktobra rajona Tautas universitātes Juridiskā fakultātes dekāns.
Apbalvots ar medaļām «Par Maskavas aizstāvēšanu», «Par kaujas nopelniem», «Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941.–45. gadā», «PSRS Bruṇoto spēku 30 gadi», «Par drosmes darbu V. I. Ļeṇina 100. dzimšanas dienā», «20 gadi uzvarai pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941.–45. gadā», «PSRS Bruṇoto spēku 50 gadi», «Par izcilu dienestu sabiedriskās kārtības sargāšanā» un Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda Rakstu.
A. Normans
Kans Samuils (… – 1920) — tēvs