Giršmanis Simons (14.02.1912, Vecauce, Kurzemes guberņa) – interbrigādes karavīrs Spānijā. Tēvs – Vulfs Hiršmanis. Beidzis ģimnāziju, pārvaldīja *jidišu, latviešu, krievu, spāņu un vācu valodas. Dienēja Latvijas armijā Kurzemes artilērijas pulkā. Profesija – audējs. Dzīvoja Rīgā, M. Ķēniņu ielā 14–3.

1937. g. 7. jūnijā legāli izbrauca no Latvijas uz Parīzes izstādi, no kurienes 1937. g. jūnijā devās uz Spāniju, lai iestātos interbrigādes rindās. Dienēja Dombrovska bataljonā par artilēristu, pēc tam pretиtanku baterijā. Izgāja virsnieku kursus. Ievainots 4 reizes. Cīnījās līdz demobilizācijai 1938. g. oktobrī. Aizbēga uz Franciju, kur tika izvietots Gursas nometnē (Camp de Gurs) Spānijas bēgļiem Lejaspirenejos (G bloks, grupa «Baltija»). 1939. g. septembrī Lielbritānijas valdība deva viņam atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties Londonā, no kurienes viņš rakstīja vēstules Latvijas konsulātam, cerot atgriezties dzimtenē. Jau 1940. g. vasarā viņš bija spiests atgriezties Francijā, kur viņu izvietoja Vernē nometnē (Camp de Vernet, C bloks, 48, Arjēža). 1940. g. augustā Latvija izsniedza G. pagaidu dokumentus atgriešanai valstī. Tomēr uz Latviju viņš neatgriezās un dzīvoja Anglijā. 1940.–47. g. dienēja tirdzniecības flotē.

Publicēja savu biogrāfiju, kurā stāstīja par daudzu ebreju brīvprātīgo likteni Spānijā, izdevniecībā «Liesma» Rīgā 1965. g.

Gogina