Har'Eļs Isers (1912-2003)
| Личные данные |
| Фамилия | Har'Eļs |
| Имя | Isers |
| Год рождения | 1912 |
| Место рождения | Vitebska |
| Год смерти | 2003 |
| Место смерти | Petah-Tikva |
| Пол | M |
HAR'EĻS Isers (īstais uzvārds Galperins) (1912, Vitebska, tagad Baltkrievija – 2003, Petah-Tikva) — Izraēlas Valsts slependienestu vadītājs 1948.–63. gadā. Dzimis rūpnieka, etiķa rūpnīcu īpašnieka ģimenē. 1922. gadā Har'eļa ģimene atstāja Padomju Krieviju un apmetās neatkarīgajā Latvijā, Daugavpilī (līdz 1920. gadam — Daugavpilsas pilsēta). 1928. gadā Har'eļs tur pabeidza ivritu vidējās skolas ģimnāziju; pēc lauksaimnieciskā darba sagatavošanas kursiem vienā no halūciešu saimniecībām Latvijā, 1930. gadā ieradies Erec-Izraēlā.
1930.–35. gadā bijis kibuca loceklis Lejas Galilejā; 1935.–44. gadā strādājis ceļu celtniecībā un apūdeṇošanas sistēmu būvē, vienlaikus bijis Haganā loceklis un aktīvs kaujinieks pašaizsardzības vienībās, kas apspiedušas arābu ekstrēmistu uzbrukumus ebreju apdzīvotajām vietām.
1944. gada beigās Har'eļs nosūtīts darbā uz Haganā Izlūkošanas Dienestu. 1948. gada sākumā viṇš kļuvis par Tel-Avivas un tuvākā apgabala drošības dienesta vadītāju. 1948. gada jūnijā Har'eļu iecelts par Šabak (saīsinājums no Šerut Bitahon Klali — Vispārējais Drošības Dienests) vadītāju jau neatkarīgajā Izraēlas Valstī; no 1952. gada septembra līdz 1963. gada martam viṇš bijis Mossad vadītājs (pilns oficiālais nosaukums: Ha-Mossad le-Modiin u-le-Tafkidim Meyuhadim — Izlūkošanas un Speciālo Operāciju Pārvalde). Šajos gados Har'eļs vienlaikus vadīja visu Izraēlas slependienestu vadītāju apvienoto komiteju un bijis valdības vadītāja padomnieks (sk. D. Ben-Gurions) drošības un aizsardzības jautājumos. Kādu laiku (1965. gada septembris – 1966. gada jūnijs) Har'eļs bijis arī valdības vadītāja L. Eškoļa izlūkošanas un terorisma apkarošanas padomnieks.
Har'eļa nopelns — jaunās atjaunotās ebreju valsts slependienestu veidošana kā viens no augsti efektīviem tās drošības aizsardzības instrumentiem. Har'eļa vadītā Izraēlas izlūkošana atšķīrās no citu valstu analogām struktūrām ar to, ka tās uzdevums no paša sākuma bija arī antisemītisko kampaṇu un akciju diasporā iniciētāju un organizatoru atklāšana un nosodīšana, kā arī iespējamās palīdzības sniegšana to valstu ebreju kopienām, kur radās reāli draudi viṇu nacionālajām, pilsoniskajām vai pat cilvēka tiesībām. Mossad reputācija pasaulē tajos gados, kad to vadīja Har'eļs, balstījās uz veiksmīgu vairāku sarežģītu un bīstamu operāciju īstenošanu, no kurām vairums vēl šodien nav izpausts. To skaitā: 1956.–60. gadā pagrīdes un 1961.–64. gadā neoficiālā vairāk nekā simts tūkstošu Marokas ebreju repatriācija uz Izraēlu; 1961. gada vasarā vairāku simtu ebreju dzīvību glābšana Bisertā, Tunisijā, kur tie slepeni pa jūru izvesti pirms draudošā pogromas; bijušo nacistu inženieru un zinātnieku dalības G. A. Nasera plānos Ēģiptē radīt raķetes un nekonvencionālo ieroieroču savlaicīga atklāšana; A. Eihmaṇa apcietināšana Argentīnā un slepena nogādāšana uz Izraēlu (pēdējā operācijā Har'eļs piedalījies personīgi) u. c.
Pēc aiziešanas pensijā Har'eļs veltīja sevi literārajam darbam. Viṇš bija grāmatu «Patiesība par Kastṇera slepkavību» (1985), «Padomju spiegošana: komunisms Erec-Izraēlā» (1987), «Drošība un Demokrātija» (1989), «Nams Garibaldi ielā» (1990; par Eihmaṇa apcietināšanu) un citu autors (visas ivritā).