Halsmans Filips (02.05.1906, Rīga – 25.06.1979, Ṇujorka) — izcils XX gadsimta vidus fotogrāfs, sūrreālisma fotogrāfijā pirmsākumu licējs. Tēvs Morduhs Halsmans — zobārsts; māte Ita Grintuh — skolotāja. 15 gadu vecumā uzṇēmis pirmos fotogrāfiskos attēlus. Izglītību ieguvis Vācijā, Drēzdenes universitātes Inženiertehnoloģijas fakultātē; studēja elektrotehnoloģiju. 1928. gada septembrī notika traģisks gadījums — pastaigājoties ar dēlu Austrijas Alpos, H. tēvs nokrita no liela augstuma un gāja bojā. Liecinieku nebija, un H. tika notiesāts uz 10 gadiem ieslodzījuma par tēvnāvību. 1929. gadā Austrijas Augstākā tiesa atcēla Tiroles tiesas spriedumu un nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai. H. atzina par vainīgu neuzmanīgā nogalināšanā un samazināja termiṇu līdz četriem gadiem. Gadījums ieguva pasaules rezonansi; H. aizstāvēšanā uzstājās daudzi slavenumi, tostarp Alberts Einšteins, Zigmunds Freids un Tomass Manns. 1930. gada 1. oktobrī Austrijas prezidents Vilhelms Miklass apžēloja H. ar nosacījumu, ka viṇš uz visiem laikiem atstās Austriju.
1930. gadā pārcēlies uz Parīzi. 1932. gadā atklājis fotoateljeju Parīzē un drīz vien ieguvis popularitāti kā fotogrāfs, publicējot savus darbus žurnālos „Vogue“, „Vu“ un „Voilà“. Šajā periodā datējami viṇa portreti Andrē Malro, Pola Valeri, Žana Penlevē, Marka Šagāla, Andrē Žīda, Žana Žirodu un Le Korbizjē.
Ar Otrā pasaules kara sākumu ar A. Einšteina palīdzību saṇēmis ASV vīzu un 1940. gada rudenī pārcēlies uz Ṇujorku; 1941. gadā iepazinies ar Salvadoru Dalī. Uzturēja radošas un draudzīgas attiecības ar Dalī 30 gadus. 1954. gadā publicēja grāmatu „Dalī ūsas“ („Dali's Mustache“), kurā iekļauti daudzi spāṇu mākslinieka fotoportreti. Šim periodam pieder slavenā fotogrāfija „Dali Atomicus“. 1945. gadā ievēlēts par tikko dibinātās Amerikas Žurnālu Fotogrāfu biedrības pirmo prezidentu. Bijis žurnāla „Life“ štata fotogrāfs. Veidojis Albertā Einšteina, Salvadora Dalī, franču komika Fernandeļa, Bridžitas Bardo, Anrī Matisa, Annas Maṇjani, Sofijas Lorenes, Merilinas Monro, Vinstona Čērčila un Džona Kenedija fotoportretus. H. fotogrāfiju sērija „Lēciens“ kļuvusi par fotogrāfijas mākslas klasiku; tajā iekļauti vairāk nekā 200 portreti ar pazīstamiem cilvēkiem, kas lec gaisā. A. Einšteina, D. Steinbeka, diplomāta A. Stīvensona portreti reproducēti ASV pastmarkās. Francijā izdota pastmarka ar H. veidoto A. Žīda portretu. 1958. gadā žurnāla „Populārā fotogrāfija“ veiktās starptautiskās aptaujas rezultātā H. nosaukts par vienu no 10 izcilākajiem pasaules fotogrāfiem. 1963. gadā Smitsona institūtā Vašingtonā notika H. fotodarbu izstāde. 1969. gadā kļuva par ASV prezidenta Ričarda Niksona oficiālo fotogrāfu. 1975. gadā apbalvots ar Amerikas Žurnālu Fotogrāfu biedrības balvu par izcilu ieguldījumu fotogrāfijas mākslā. H. darbi prezentēti izstādēs Parīzē, Ṇujorkā, Tokijā. H. darbu kolekcijas glabājas Metropolitēna muzejā (Ṇujorka), Smitsona institūtā, ASV Kongresa bibliotēkā (Vašingtona), Nacionālajā bibliotēkā (Parīze). 2001.–02. gadā viṇa darbu retrospekcija notika Vašingtonas Nacionālajā Galerijā, Londonas Nacionālajā Portreta galerijā un Parīzes Fotogrāfijas biedrībā.

2006. gadā Rīgas pilsētas rātsnama fojē uzstādīts H. piemineklis Grigorija Potoska darbā. Tas bijis pirmais piemineklis fotogrāfam pasaulē. Vēlāk pārcelts pie mājas, kur H. pavadīja bērnību.