Gurevičs Isajs Izraiļevičs (Rīga, 1912 – Maskava, 1992) – fiziķis, PSRS Zinātṇu Akadēmijas korespondētājloceklis (1968). Pabeidzis Ļeṇingradas universitāti (1934). 1934.–45. gadā strādāja Ļeṇingradas ZA PSRS Radija institūtā, no 1945. gada – PSRS Zinātṇu Akadēmijas Laboratorijā Nr. 2 (topošajā Kurčatova institūtā). Zinātnisku darbu autors kodolfizikas, kodolreaktoru teorijas, elementārdaļiṇu fizikas jomā. Kopā ar M. I. Pevzneru noteicis kodolu līmeṇu atgrūšanās efektu. Izvirzījis kodolmateriālas fāzu pāreju hipotēzi. Atklājis muonija divfrekvenču precesijas parādību magnētiskajā laukā. PSRS Staļina prēmija (1949). I. V. Kurčatova Zelta medaļa (1980).

Darbi: О возможности расщепления ядер нейтронами с эмиссией трех тяжелых частиц. М., 1934; Теория резонансного поглощения в гетерогенных системах / В соавторстве с И.Я. Померанчуком. М., 1955. Исследование сверхпроводников мюонным методом. М., 1980.

REE