Gruberts Iļja Hajmovičs (13.05.1954, Rīga) – vijolnieks. Mācījies E. Dārziṇa vārdā nosauktajā mūzikas skolā. 14 gadu vecumā turpināja mācības Maskavā, Maskavas Valsts konservatorijas Centrālajā mūzikas skolā (Ju. Jankeļeviča un Z. Gileļa klase). 1978. gadā pabeidza Maskavas konservatoriju un 1980. gadā – aspirantūru (profesora L. Kogana klase). Vissavienības mūziķu-izpildītāju konkursa laureāts (Ļvova, 1977, 1. prēmija), J. Sibeliusa starptautiskā konkursa (Helsinku, 1975, 2. prēmija), N. Paganīni konkursa (Dženova, 1977, 1. prēmija), 6. Starptautiskā P. Čaikovska konkursa (Maskava, 1978, 1. prēmija). 80. gados emigrēja no PSRS. Dzīvo un strādā Nīderlandē. Karaliskās konservatorijas profesors, koncertējoši muzikants. Gastroles ASV, Kanādā, Austrālijā, daudzās Eiropas valstīs. Spēlēja kā solists ar daudziem slaveniem orķestriem G. Roždestvenska, M. Šostakoviča, V. Nelsona, M. Jansoṇa, K. Orbeļana, D. Jabļonska, V. Sinaiska, V. Ziva vadībā. Plašs repertuārs no XVII.–XX. gs. komponistu skaṇdarbiem. Ieraksti ar N. Paganīni, J. Sibeliusa, M. Bruha, E. Elgara, P. Čaikovska, N. Mjakovska, K. Karajeva, M. Vainberga, D. Šostakoviča koncertiem, P. Čaikovska, S. Prokofjeva vijoles skaṇdarbiem. Spēlē uz itāļu meistara Pjētra Gvārṇeri (1740) vijoles, kas agrāk piederēja G. Vjeniavskim.

M. Mihaiļecs