Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Granats Aleksandrs Naumovičs (1861-1933)

Personas dati
UzvārdsGranats
VārdsAleksandrs
Tēva vārdsNaumovičs
Dzimšanas gads1861
Dzimšanas vietaOdesa
Miršanas gads1933
Miršanas vietaMaskava
DzimumsM

GRANATI, brāļi, izdevēji. No tirgotāju ģimenes. Aleksandrs Naumovičs G. (1861, Odesa – 1933, Maskava) beidza reālskolu Harkovā, pēc tam Rīgas Politehnisko skolu (1886). Studentu gados bija saistīts ar revolucionāro pagrīdi. Pēc skolas beigšanas strādāja kā inženieris-mehāniķis Gomelas–Brjanskas dzelzceļa celtniecībā. No 1888. g. kalpoja par inženieri-mehāniķi Maskavā. 1900. gados piederēja papīrkrāsošanas un apretūras fabrika Pokrovskoje-Gļebovo ciemā Maskavas guberņā. No 1910. g. — Maskavas tirdzniecības un rūpniecības savstarpējā kredīta biedrības padomes loceklis. Ignatijs Naumovičs G. (1865, Mogiļeva – 1941, Maskava) beidza Maskavas universitātes Juridisko fakultāti (1886), palika pie katedras gatavoties profesora grādam. 1906. g. izdeva grāmatu „Strādnieku jautājums un zemes reforma“ (ar pseidonīmu I. Grejs). Vairākus gadus pavadīja Lielbritānijā, vācot materiālus disertācijai „Par zemniecības atsavināšanu no zemes Anglijā“ (aizstāvēja 1908. g.). No 1910. g. līdz mūža beigām — Maskavas universitātes politiskās ekonomijas profesors. 1892. g. brāļi G. nodibināja izdevniecību ar firmu „Biedrība «Brāļi A. un I. Granati un K°»“. Aleksandrs G. vadīja biedrības finansiāli ekonomisko daļu, bet Ignatijs G. nodarbojās ar izdevumu zinātnisko organizāciju. Viņi izdeva „Galda enciklopēdisko vārdnīcu“ (1. izd. — 1.–8. sēj., 1891–95; 2. un 3. stereotipiskais izd., 4. — pārstrād., 1.–9. sēj., 1899–03, 5. papild., 1901, 6. papild., 1903). Izdevniecībā iznāca arī zinātniski populāra apgaismojošas dabas literatūra un vairāki kapitāli izdevumi par vēsturi, mākslu, strādnieku kustību („XIX gadsimta vēsture“ Ē. Lavisa un A. Rambo, „Krievijas vēsture XIX gs.“, „Mūsu laiku vēsture“, „Šķiru cīņa XIX gadsimtā“ u.c.). Galvenais brāļu G. izdevniecības pasākums — daudzejumā universālā „Enciklopēdiskā vārdnīca“ (1.–55., 57.–58. sēj., 1910–48; 7. pilnīgi pārstrādātais izd.), pie kuras izstrādes tika piesaistīti labākie zinātniskie spēki. Līdz 1917. gada oktobrim izdoti 1.–33. sēj. (sagatavoti 37.–39. un 42. sēj.). Izdevuma pamatā — lieli, kompleksi raksti ar uzziņu pielikumiem, mazie raksti ir palīguzziņas un nosūtīšanas rakstura. Vārdnīcas īpatnība — „teksta papildinājumi“: biogrāfiskas vārdnīcas, statistiski pārskati, hronoloģiski un biogrāfiski rādītāji ar īpašu lapu numerāciju, dažkārt — veselas monogrāfijas. 1917. g. „Biedrība br. G.“ pārveidota par akciju sabiedrību „Krievu bibliogrāfiskais institūts brāļu A. un I. Granatu“, kas 1939. g. iekļāvās Valsts institūtā „Padomju enciklopēdija“.

Lit.: Album Academicum des Polytechnikums zu Riga 1862–1912. Rīga, 1912. 117. lpp. BSE / Gl. red. O.J. Šmidts. M., 1930. 800. lpp. Belovs S.V. Brāļi Granati. M.: Grāmata, 1982.

REE T. Šors