Gorons Isaaks Jevsejevičs (1903, Daugavpils – 1982, Maskava) – radio apraides un skaṇas ierakstu speciālists, tehnisko zinātṇu doktors, profesors (1944). Pabeidzis Maskavas Augstāko Tehnisko skolu 1922. gadā. 1925.–29. gadā strādāja par vecāko inženieri Maskavas Starppilsētu telefona stacijā, 1929.–34. gadā – par Maskavas Radio apraides tehniskā mezgla priekšnieku. Aktīvi piedalījies pirmās valstī 30 rindu mehāniskās televīzijas sistēmas izveidē, kas no 1931. gada ļāva sākt regulāras pārraides no studijas Ṇikoļskajas ielā Maskavā. No 1938. gada – Valsts Skaṇas ierakstu nama galvenais inženieris, kura celtniecībā piedalījās no 1934. gada. 1946. gadā iecelts par Vissavienības Zinātniski pētnieciskā skaṇas ierakstu institūta direktoru. Vadīja lielu radio apraides tehnikas objektu projektēšanu un nodošanu ekspluatācijā, t. sk. pirmās Maskavas radio apraides mezgla automatizētas centrālapparātūras, pasaulē pirmās sinhrona tulkošanas sistēmas (VI Komunistes Internacionāles kongresam). Galvenie zinātniskie darbi saistīti ar stereofoniskās apraides sistēmu pētījumiem, valstī pirmo magnetofonu, videokameru, automātisko atbildētāju izstrādi, ferrogrāfijas un magnētiskās defektoskopijas principu pielietošanu rūpniecībā. Vadīja iepriekšējo gadu skaṇas ierakstu atjaunošanas darbus, tostarp V. I. Ļeṇina runas. No 1928. līdz 1982. gadam pasniedzis un veicis zinātnisko darbu Maskavas Elektrotehnikas sakaru institūtā, vadīja radio apraides un akustikas katedru. Zinātnisku darbu autors. Žurnālu „Radioamatieris“, „Elektrosakari“ redkolēģijas loceklis, no 1953. gada žurnāla „Radiotehnika“ galvenā redaktora vietnieks. PSRS Valsts prēmijas laureāts (1979). KSFSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1966).

Darbi: Радиовещание. 2. izd. Maskava, 1979.
REE