Gorṇickis Izrails, arī Izrails Garnickis.

Dzimis 1889. gada 13. septembrī Grodnā, tēvs – Avrams. 1911. gadā pabeidza Parīzes Universitātes Juridisko fakultāti, 1914. gadā – Kijevas Universitātes Juridisko fakultāti. No 1917. gada 27. aprīļa – zvērināta advokāta palīgs Petrogradā, arī koksnes un naftas uzṇēmumu juriskonsults. 1919. gadā bija Galvenās naftas komitejas Juridiskā departamenta sekretārs.

1921. gada janvārī atgriezies Latvijā. No 1921. gada 15. jūnija – zvērināta advokāta J. Graudiṇa palīgs, no 1925. gada decembra – zvērināta advokāta J. Šmita palīgs. No 1926. gada 3. novembra – zvērināts advokāts. 1928. gadā arestēts par starptautiska krāpnieka Libermana slēpšanu. Ebreju juristu biedrības biedrs. No 1923. gada „Ceire Cion“ partijas laikraksta „Unzer Veg“ darbinieks, no 1924. gada darbojies sporta biedrībā „Akoa“. 1935. gada 12. aprīlī pēc paša vēlēšanās izstājies no zvērinātu advokātu skaita. Izbraucis uz Palestīnu.

40 gadus strādājis deportēto un bēgļu no Latvijas palīdzības komisijā. Tālākais liktenis nav zināms.

Apprecējies ar Nīnu Berlīni, dz. 1892. gada 10. janvārī. Dēli Ērihs Eruhims (dz. 1921. gada 10. jūnijā), Uriels (dz. 1921. gada 10. jūnijā) un Rafaēls (dz. 1927. gada 7. janvārī).

LA 206