Gordins Dora (1895-1991)
| Personas dati |
| Uzvārds | Gordins |
| Vārds | Dora |
| Dzimšanas gads | 1895 |
| Dzimšanas mēnesis | 6 |
| Dzimšanas diena | 8 |
| Dzimšanas vieta | Libāva |
| Miršanas gads | 1991 |
| Miršanas mēnesis | 12 |
| Miršanas diena | 29 |
| Miršanas vieta | Lielbritānija |
| Dzimums | F |
Gordins Dora (08.06.1895, Libāva – 29.12.1991, Lielbritānija) — māksliniece; tēlniece. Dzimusi Libāvā Marka (Morduha) Gordina (miris 1921. gadā) un Emmas (Esteres) Gordinas (dz. Šepšelevičs) ģimenē. Papildus viṇai ģimenē bija divi vecākie dēli: Nikolajs (01.05.1886 – 1941. oktobrī; nošauts SS orgānu rokās Tallinā) un Leopolds (11.06.1893–1979) un meita Anna (11.01.1892 – 1941.; NKVD orgānu deportēta uz Novosibirsku; mirusi). 1912.–13. gadā ģimene pārcēlās uz Reveli. 1915.–16. gadā G., iespējams, studēja tēlniecību Nacionālajā Lietišķās Mākslas un Amatniecības Skolā. 1917. gadā viena no viṇas agrīnajām skulptūrām bija izstādīta Tallinas kinoteātrī Viru ielā. 1920. gadā ARS grupas izstādē Tallinas Pilsētas Muzejā izstādīta G. bronzas galva. 1924. gadā pārcēlās uz Parīzi tēlniecības studijām. 1925. gadā strādāja par mākslinieku Lielbritānijas paviljonā Starptautiskajā Mūsdienu Dekoratīvo Mākslu un Amatniecības Izstādē (Exposition Internationale des Arts Décoratifs et Industriels Modernes) Parīzē. No 1925. gada izstādījās dažādos Parīzes salonos. 1928. gadā galīgi pārcēlās uz Parīzi. 1928. gadā Londonā izstādīja 17 bronzas skulptūras; izstāde bija komerciāli veiksmīga un ieguva kritiķu atzinību. 1929.–30. gadā slavenais franču arhitekts Augusts Perē uzceļlāja viṇai māju Parīzē. 1930. gada janvārī G. pārcēlās uz Singapūru; pēc tam apmetās Džohoras Baru pilsētā — nefederatīvā Malajas štata Džohoras galvaspilsētā. 1930. gadā apprecēja ārstu Džordžu Herbertu Garlieku (1886–1958). 1932. gadā atgriezās Parīzē; 1933. gadā — Džohorā. 1935. gadā Londonā sāka šķiršanās procesu. Tajā pašā gadā Ričards Hērs nopirka uz G. vārda zemes gabalu Kingstona Hilā; kur uzcelta „Doriča māja“ — tagad Doras Gordinas muzejs. 02.11.1936. G. šķīrās no ārsta Garlieka un 06.11.1936. apprecēja Ričardu Hēru. 1938. gada aprīlī ievēlēta par asociēto locekli Karaliskajā Britu Tēlniecības Biedrībā. Otrā pasaules kara laikā nodarbojās ar pedagoģisko darbību; uzstājās TV un radio. 1949. gadā Londonā notika viṇas pēdējā personālizstāde. Līdz pat nāvei piedalījās dažādās izstādēs Lielbritānijā un ārpus tās. 2004. gada februārī viṇas mājai piešķirts muzeja statuss.
Dr. Jonathan Black