Goldbergs Elhanons (07.11.1946, Rīga) – neiropsihologss, neirobiologs. Dzimis un uzaudzis Rīgā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies Maskavas Valsts universitātē, kur studēja psiholoģiju un matemātiku un bija pasaulē vadošā neiropsihologsa A. R. Lurijas skolnieks. Pie viņa pēc universitātes beigšanas veicis aspirantūru 1970.–73. gadā un sagatavojis disertāciju, taču atteicies no tās aizstāvēšanas, apzinoties, ka zinātniskā grāda iegūšana ievērojami samazinās izbraukšanas atļaujas saņemšanas izredzes. Atgriezies Rīgā un 1974. gadā emigrējis uz ASV. Aizstāvējis disertāciju un ieguvis doktora grādu (Ph.D.) Ņujorkas Universitātē (CUNY) 1976. gadā. Strādājis 1976.–78. gadā Kornela Medicīnas centrā (Ņujorka) par psihiatrijas pasniedzēju, 1978.–82. gadā – psihiatrijas asistentprofesors Ņujorkas štata Universitātes Medicīnas centrā. Kopš 1981. gada – CUNY adjunktprofesors, kopš 1993. gada – Ņujorkas Universitātes Medicīnas skolas neiroloģijas katedras profesors (NYU). Kopš 1999. gada ir Neiropsihloģijas institūta direktors. Kā viesprofesors lasa speciālus neiropsihloģijas kursus citās ASV, Eiropas, Austrālijas, Izraēlas un Latīņamerikas universitātēs.
Klīnisko un mācību darbu profesors G. lielā mērā apvieno ar pētījumiem neiropsihloģijas jomā. Daudzus gadus pēta smadzeņu puslodēm raksturīgo funkcionālo asimetriju, kas nosaka kreisās puslodes atbildību par loģisko un analītisko domāšanu, labās – par intuitīvajām un radošajām spējām. Pasaules slavu viņam ienesa pētījumi par smadzeņu puslodēm garozas funkcionālo organizāciju, kuras diferenciācijai viņš ieviesa tā sauktā „kognitīvā gradienta“ jēdzienu. Revolucionāri kļuva viņa pētījumi par frontālo daivu funkcijām, kas agrāk tika uzskatītas par palīgfunkcijām vai neaktīvām, bet G. darbu rezultātā vēlāk atzītas par nervu sistēmas evolūcijas jaunāko sasniegumu. G. pierādīja, ka tās koordinē visas pārējās smadzeņu funkcijas, ir izšķirošas cilvēka „es“ izjūtai un spēlē centrālu lomu sarežģītu lēmumu pieņemšanā. Viņa pētījumi atmiņas jomā koncentrējas uz retrogrādās amnēzijas neatkarīgā fenomena izpēti un smadzeņu stumbra aktivizācijas lomas noskaidrošanu atmiņas mehānismā.
Klīniskajā darbā G. ir aktīvs „kognitīvās trenēšanas“ atbalstītājs, ko paredz mūža neiroplasticitātes efekta izmantošana kognitīvās novecošanas palēnināšanai un pat reversumam. Viņš balstās uz to, ka aktīvas intelektuālās darbības rezultātā cilvēks dzīves laikā apgūst prasmi bieži vien ar intuīcijas palīdzību nonākt pie svarīgiem lēmumiem. Praktiski tas izpaudies „Garīgās veselības uzturēšanas programmas“ izveidē pacientiem, kas sastāv no spēļu vingrinājumiem dažādiem domāšanas aspektiem: uzmanībai, iegaumēšanai, valodai un runai, lēmumu pieņemšanai.
Četru grāmatu autors, kas tulkotas daudzās pasaules valodās (tostarp latviešu valodā), un vairāk nekā 100 zinātnisku publikāciju autors.

Darbi: Contemporary Neuropsychology and the Legacy of Luria. Hillsdale, NJ, 1990; The Executive Brain: Frontal Lobes and the Civilized Mind. NY, 2001, paperback 2002; The Wisdom Paradox: How Your Mind Can Grow Stronger As Your Brain Grows Older. NY, 2005, paperback 2006; The New Executive Brain: Frontal Lobes in a Complex World. NY, 2009.

I. Brod